Mākslīgais intelekts: milzu iespējas un milzu riski

Šķiet, nebūs daudz interneta lietotāju, kuri kopš tērzēšanas bota ChatGPT ieviešanas 2022. gada novembrī kaut reizi nebūtu izmēģinājuši tā vai "jaunāko brāļu" piedāvātās iespējas. Īpaši aktīva šajā jomā bija šī gada marta trešā nedēļa, kas nodēvēta par "nedēļu, kāda nekad iepriekš nav piedzīvota". Tieši šajā īsajā laika nogrieznī cilvēce vienlaikus piedzīvoja MI uzplaukumu vēl nebijušā līmenī, vairākām kompānijām nākot klajā ar jauniem MI risinājumiem dažādos līmeņos un jomās: informācijas apstrādē, vizualizācijā, realitātes simulācijā, medicīnā, datorspēļu un citās nozarēs.

Daudzos aspektos ceturtā industriālā revolūcija, kuras "degviela" vai "elektrība" ir MI, ir analoga iepriekšējām, tikai tās temps ir nesalīdzināmi straujāks.

Arī MI attīstībā, līdzīgi iepriekšējām tehnoloģiskajām inovācijām, var novērot tā saukto Gartnera "uzbudinājuma ciklu" (hype cycle) – ģeneratīva MI rašanās sākumā izraisīja pārspīlētu gaidu virsotni, kam nu jau seko vilšanās ieplaka, no kuras sekos augšupeja caur apskaidrības nogāzi uz produktivitātes līdzenumu. Citiem vārdiem, pēc sākotnējās sajūsmas un skepses seko reāls darbs un jauno atklājumu praktiska ieviešana sabiedrības dzīvē.

Un te nu rodas mūžīgais jautājums, kas pavadījis katru tehnoloģisko revolūciju un automatizāciju, – vai jaunās tehnoloģijas neizspiedīs no darba tirgus cilvēku? Šajā gadījumā cilvēka konkurents ir daudz nopietnāks par tvaika dzinēju vai robotizētu rūpnīcas konveijeru. VMI, kas būs salīdzināms ar cilvēka smadzenēm, piemitīs vairākas nozīmīgas priekšrocības: ātrums (cilvēka smadzeņu neironi darbojas ar maksimālo frekvenci 200 Hz, bet jaunākie mikroprocesori – ar vismaz 2 Ghz frekvenci), izmērs jeb informācijas ietilpība (smadzenes ierobežo galvaskausa lielums), uzticamība jeb izturība (cilvēka smadzenes ātri nogurst).

Tas nozīmē, ka šoreiz darba automatizācijas trieciens skars ne tikai tā sauktās zilās apkaklītes jeb fiziskā darba veicējus, bet arī baltās apkaklītes jeb intelektuālā darba darītājus. Samērā konservatīvi aprēķini liecina, ka ģeneratīvā MI lietošanas rezultātā aptuveni 18% darbu visā pasaulē varētu tikt automatizēti.

Divas trešdaļas darbavietu ASV un Eiropā jau šobrīd ir pakļautas zināmai MI automatizācijas pakāpei.

Tomēr vairums ekspertu ir noskaņoti samērā optimistiski.

Pat izcils VMI cilvēka darbu neizspiedīs no visām dzīves sfērām – zaudēto darba vietu vietā radīsies jaunas citās jomās, kas uzplauks, pateicoties MI.

Tieši tā notika iepriekšējo industriālo revolūciju laikmetos. Taču saprotams, ka valdībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem nopietni nāksies piedomāt pie mūžizglītības un pārkvalifikācijas programmām.

Ir arī būtiski saprast, ka MI ietekme uz ikdienas dzīvi un darbu vairs nebūt nav nākotnes jautājums. MI konkrētu algoritmu veidā mūs būtiski ietekmē jau patlaban – tie ir pirkumi internetā, sociālo tīklu satura izvēles, interneta informācijas meklētāji, klientu apkalpošanas boti, datorspēles, finanšu darījumu kontrole un padomi vērtspapīru iepirkšanā.

Protams, MI ir neaizstājams liela apjoma datu analīzē jeb tā sauktajā lietu internetā – MI fiziskā paplašināšanā ar dažādu sensoru palīdzību. Ir zinātnieki un MI praktiķi, kuri uzskata, ka tieši šādu šaura uzdevuma algoritmu attīstība ir daudz būtiskāka un mazāk riskanta nekā globālais VMI. Ļoti nozīmīga ir MI loma cilvēka spēju papildināšanā un palielināšanā, īpaši, ja tās ir zaudētas traumu vai iedzimtu kaišu rezultātā, – protēzes un ekoskeleti, mākslīgā redze un dzirde, implanti mūsu organisma procesu diagnosticēšanai un ārstēšanai, un tamlīdzīgi.

Loģiski, ka LMT kā moderno tehnoloģiju līderis Latvijā ir aktīvi iesaistījies MI risinājumu izveidē un izmantošanā. Simboliski to apliecināja mūsu līdzdalība “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijas tapšanā, piedāvājot MI ģenerētu daudzdimensionālu latviešu teātra dižgara Eduarda Smiļģa tēlu, kurš apsveica laureātus. Tāpat mēs esam radījuši arī tā sauktos digitālos dvīņus jeb fiziskās infrastruktūras digitālos modeļus Rīgas pilsētas transporta plūsmai un Biķernieku kompleksajai sporta bāzei. Es ceru, ka grāmatveži novērtēs arī mūsu piedāvāto grāmatvedības asistenti AIGU, kas ar OCR (Optical Characters Recognition) tehnoloģiju palīdzību automātiski nolasa rēķinus un ievada to datus grāmatvedības sistēmās.

MI attīstība cilvēcei piedāvā plašas iespējas, taču rada arī milzu riskus. To dažkārt piedzīvojam jau patlaban – pārsvarā vēl ierobežotā atsevišķu uzdevumu MI laikmetā.

Un te jāņem vērā, ka MI nepiemīt nedz morāle, nedz vērtības, nedz jūtas, nedz tas, ko varētu dēvēt par cilvēka veselo saprātu – spēju atšķirt lietas no humānā un sociālā viedokļa, izvērtēt samērīgumu, izmantot intuīciju un radošumu.

Salīdzinoši primitīvs MI darbojas tik veiksmīgi, cik veiksmīgi tas ir ieprogrammēts, apmācīts un cik plaša datu bāze ir tā pamatā. Attīstīts MI vai VMI, kas pats mācās un "apzināti" evolucionē, darbojas veidos, ko paši tā radītāji līdz galam nespēj izskaidrot.

Tas nozīme, ka būtiski riski pastāv abos līmeņos. Te jāpiemin kaut vai izskanējušie skandāli par pārlieku paļaušanos uz MI, piemēram, medicīnas sfērā, kur ar ierobežotiem statistikas datiem un nepilnīgi formulētiem uzdevumiem apgādāti algoritmi ir veikuši pacientu šķirošanu, diskriminējot tos pēc rases, vecuma vai vienkārši neatbilstības standarta situācijai.

Tieši tas pats attiecas, piemēram, uz MI izmantošanu darbinieku atlasē, kur lielā skandālā iekūlās "Amazon", kura izmantotais atlases algoritms neizvērtēja pretendentus dzimumneitrāli, bet deva priekšroku vīriešiem, jo uz to mudināja vēsturiskie dati.

Taču vēl lielākas ekspertu bažas ir izraisījis VMI. Pēc šī gada marta "trakās nedēļas" virkne zinātnieku, MI radītāju un attīstītāju nāca klajā ar aicinājumu piebremzēt skrējienu pēc aizvien attīstītāka MI, neizvērtējot un nenovēršot riskus, kas pēc ļaunākā scenārija var pat apdraudēt cilvēces pastāvēšanu. Aicinājums būtībā ir apturēt MI attīstību pašreizējā ChatGPT-4 līmenī, iekams nav izveidots globāls MI uzraudzības mehānisms līdzīgi tam, kā tiek kontrolēta kodolieroču uzraudzība.

Slavenais britu zinātnieks Stīvens Hokings reiz teica: "Visticamāk, ka MI būs vai nu labākā, vai sliktākā lieta, kas varēja notikt ar cilvēci." Atliek cerēt un strādāt pie tā, lai šis fenomenālais atklājums kalpo cilvēcei, nevis rada tai jaunus draudus.