Ķīnas propaganda ir arī Latvijas sociālajos tīklos (1)

Par solījumu atgūt kontroli pār Taivānu Sji Dziņpinam partija ļāva vadošos amatos nozīmēt sev lojālus politiķus, turpināt Ķīnas ceļu stingrāka autoritārisma virzienā un cīnīties ar ASV hegemoniju pasaulē.

Vairākās Eiropas valstīs parādījušās Facebook lapas, kas vietējā valodā izplata ziņas no Ķīnas propagandas kanāliem. Arī sociālo tīklu lietotājiem Latvijā nezināmie autori virza Ķīnas ziņas angļu un latviešu valodā.

"View Latvia" publicē ziņas angļu un latviešu valodā. Gandrīz identisks saturs ir "View Lithuania" un "View Estonia" - lietuviešu un igauņu valodā. Tādas pašas lapas ir Nīderlandes un piecu Skandināvijas valstu mērķauditorijai. Nekur nav norādīts, ka tās saistītas ar Ķīnas valsts medijiem vai valdību, bet saturs, ko tās izplata, nāk no Ķīnas propagandas kanāliem.

Šo tīklu pamanīja publiski pieejamo datu jeb OSINT pētnieks Samans Nazari (Saman Nazari), kura izpētes fokuss ir Ķīnas ietekme Eiropā.

"Viņi propagandē Ķīnas tehnoloģisko attīstību, kultūru, dabu un pārvaldes stilu. Mēs varam arī redzēt, ka viņi popularizē Ķīnas rīcību starptautiskajā arēnā saistībā ar klimata pārmaiņām, Izraēlas un Palestīnas konfliktu un tamlīdzīgiem jautājumiem. Viņi arī cenšas virzīt idejas par labām attiecībām starp Ķīnu un Eiropas valstīm un Eiropas iedzīvotājiem. Šāda veida saturs parasti tiek veidots, lai veidotu maigo varu un pozicionētu Ķīnu kā alternatīvu Rietumu vai ASV vadītajai pasaules kārtībai, kā viņi to sauc," atzīmē pētnieks.

Nazari pamanītā Ķīnas aktivitāte ir svarīga, jo iezīmē pārmaiņas. Līdz šim Skandināvijā un Baltijā nekāda īpaša informatīva aktivitāte nav novērota. Par šo lapu saistību ar oficiālo valsts politiku nav šaubu, jo visas publicētās ziņas nāk no "Ķīnas mediju grupas" uzņēmumiem. Tie atrodas tiešā Komunistiskās partijas propagandas departamenta pakļautībā.

"Šī slēptā uzvedība, ko viņi tagad demonstrē, ir salīdzinoši jauna parādība, runājot par Ķīnu, es to redzēju pagājušajā gadā, pagājušā gada beigās, kad viņi sāka mainīt zīmolus dažiem saviem esošajiem kanāliem, slēpjot saikni starp valsts struktūrām un esošajiem kanāliem, kā arī, veidojot jaunus kanālus, viņi pilnībā neatklāj, ka šis žurnālists vai influenceris, mediju zīmols patiesībā ir CGTN meitasuzņēmums vai kas tamlīdzīgs."

Pagaidām uz Baltiju un Skandināviju mērķētajām lapām sasniegt plašu auditoriju neizdodas. Nesen tās visas, izņemot Latvijai veltīto lapu, sākušas saturu izplatīt ar apmaksātu reklāmu palīdzību.

Pētnieks uzsver, ka Ķīnas aktivitātes ir jāuzmana, jo no nīkulīga medija tās var kļūt par ko nozīmīgāku. Tā, piemēram, notika ar Ķīnas televīzijas radīto "YouTube" kanālu "Facts Tell". Tam ilgstoši neizdevās savākt lielu auditoriju. Tagad kanāls savus video izplata "TikTok", kur tam veicas daudz labāk.

"Facts Tell" izplata video, kuros slavē Slovākijā vēlēšanās uzvarējušās partijas atteikšanos palīdzēt Ukrainai, stāsta, kā ASV politika ir izgāzusies, un tamlīdzīgi.

Pagaidām "View Latvija" un pārējo tai identisko lapu saturs ir šķietami nekaitīgs – Ķīnas dabas un kultūras skaistums; tehnoloģiskie sasniegumi; pilsētas, kas aug un attīstās. Tam pa vidu stāsti par to, kā Ķīna rūpējas par okupētās Tibetas dabu vai Siņdzjanas izaugsmi.

Tas ir reģions, kurā pirms deviņiem gadiem Ķīnas centrālā vara sākusi mērķtiecīgu uiguru minoritātes genocīdu. Ieslodzījumā ir ap miljonu uiguru, vēl pret nezināmu skaitu šīs nacionalitātes pārstāvju vērstas citas represijas - piespiedu darbs, sterilizācija, aborti.

Jaunā lapu tīkla saturs sakrīt ar tendencēm Ķīnas propagandā, ko pamanījuši arī Latvijas pētnieki.

"Tie ir stāsti par to, cik Ķīnā viss ir labi. Mūsu pētījumi parāda to, ka [tiek virzīts] stāsts par to, ka uiguriem viss ir kārtībā Ķīnā, viņi priecīgi strādā un dzied un neviens viņus neapspiež. Arī stāsts par Ķīnu kā ekonomisko iespēju zemi Latvijai," atzīmē Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Bērziņa-Čerenkova.

"Eiropas Savienībai - un vispār Eiropai - nevajadzētu būt par ASV pakalpiņiem, ka ASV mūs ievelk karos. Šo stāstu ir grūtāk pārdot Baltijas valstīs, bet tālāk no Ukrainas robežas šis stāsts lido."

Šogad Latvijā ieradās jaunais Ķīnas vēstnieks. Gados jaunais Tans Sungeņs iepriekš bija Ķīnas vēstnieks Kiribati. Tur viņš Covid-19 pandēmijas laikā nodarbojās ar Ķīnas daudz kur īstenoto masku diplomātiju.

Latvijā viņš īsā laikā paspējis tikties ar vairāku pilsētu mēriem un uzņēmumiem, organizēja konferenci par sadarbību ar Ķīnu, demonstrējot līdz šim neierastu Ķīnas diplomātijas aktivitāti Latvijā. Šonedēļ viņš tikās ar Saeimas spīkeri Daigu Mieriņu.

"Mēs panācām vienprātību par to, kā veicināt šīs attiecības. Tā kā Ķīna ir nozīmīga valsts, mēs atzinīgi vērtējam visus produktus, īpaši lauksaimniecības produktus, no Latvijas. Tas ir ļoti liels tirgus. Ķīnas ārpolitika vienmēr ir balstīta uz miermīlīgu un savstarpēji izdevīgu sadarbību, savstarpēju cieņu, tāda ir mūsu politika. Protams, katram vēstniekam - mums ir dažādas interešu jomas. Es uzskatu, ka komunikācija, sadarbība ar pašvaldībām ir arī manā darba kārtībā - manas un manas komandas darba kārtības augšgalā. Tāpēc es apmeklēju tik daudz pašvaldību," norāda Suņgens.

Līdz nesenam laikam Ķīna ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm sadarbību veidoja tā sauktajā 17+1 formātā. Tā uzskatīja, ka ar valstīm, kas iepriekš dzīvojušas sociālismā, strādāt būs vienkāršāk.

Pirms diviem gadiem grupu pameta Lietuva, grupas nosaukumu padarot par 16+1. Pērn to pašu izdarīja arī Latvija un Igaunija. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piedalīties ASV lielākā sāncenša veidotos blokos vairs nešķita pragmatiski.

Taču atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvija nav devusi atļauju Rīgā atklāt Taivānas pārstāvniecību. Tagad Ķīna Latvijas Saeimai aizrāda par to, ka mūsu parlamentā ir deputātu grupas Taivānas un Tibetas atbalstam.

"Laikam ir pieņemts lēmums, ka kaut kāda labā griba ir jādemonstrē un, tā kā vislielākais potenciāls Latvijā ir tieši sarunai par ekonomiku, šis stāsts vēl joprojām dzīvo sabiedrībā, ka Ķīna mums spēj ekonomiski palīdzēt. Tas ir stāsts, kurš mums bija arī oficiāli daudzus gadus," atzīmē Čerenkova.

"Kopš kara sākuma - varu apliecināt, ka Ķīna ir centusies veicināt sarunas par mieru. Ķīna ir valsts, kas nevēlas vērot šo karu. Karš nav neviena interesēs. Tieši pēc šī kara sākuma prezidents Sji telefoniski sazinājās ar prezidentu Putinu un teica, ka karš nav izvēle, ka mums jāmeklē miermīlīgs risinājums, diplomātisks risinājums. Jārespektē visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte," stāsta Suņgens.

"Mēs atzinīgi vērtējam un atbalstām spēcīgāku, vienotāku un integrētāku Eiropu, jo Eiropā notiek karš un Eiropā cieš daudzi cilvēki. Tāpēc mēs strādāsim kopā, un Ķīna turpinās spēlēt svarīgu lomu kā nozīmīga valsts, lai panāktu ātrāku politisku risinājumu šim karam."

Līdz šim Ķīnas galvenais instruments Latvijas un citu reģiona valstu ietekmēšanai bijis Latvijas Universitātes paspārnē esošais Konfūcija institūts. Zviedrijas specdienesti secinājuši, ka viņu valstī šī institūta aizsegā strādā spiegi. Latvijā to vada Pēteris Pildegovičs.

Viņš 90. gados atklāja Latvijas pārstāvniecību Ķīnā, sastādījis vairākas ķīniešu valodas vārdnīcas, tagad lepojas ar tikko Ķīnā saņemtu apbalvojumu. Viņš stāsta, ka institūts vairākās Latvijas skolās nodrošina ķīniešu valodas apmācību un stāsta par Ķīnas kultūru.

"Es divus gadus nostrādāju kā žurnālists ziņu aģentūrā "Siņhua", es strādāju lielākajā propagandas, Ķīnas kompartijas izdevniecībā, tas ir skatījums no iekšpuses caur Ķīnas propagandu. Un visbeidzot kopš 2010. gada es esmu Konfūcija institūta direktors, un vislabāk es, protams, redzu to, kas notiek kultūras jomā starp mūsu valstīm. Vēstnieki ierodas Konfūcija institūtā un tad ļoti aktīvi stāsta par līdera Sji Dziņpina pašreiz īstenoto politiku. Tās ir tādas garas sarunas, kur tas viss tiek tā detalizēti paskaidrots," norāda Latvijas Latvijas Universitātes centra "Konfūcija institūts" vadītājs Pēteris Pildegovičs.

"Tas projekts, kas likās ļoti pievilcīgs, ir "Viens ceļš, viena josla", šīs dienas vai vakardienas presē bija, ka Itālija iziet ārā no tā projekta, un tas ir dzirdēts arī par citām valstīm, kurām radušies sarežģījumi, jo var notikt tā, ka valstis, turklāt lielā skaitā, nonāk Ķīnas parādnieku statusā un nevar tos projektus atmaksāt, ko Ķīna ir uzcēlusi."

"Mediju pārstāvji ir mūsu labi draugi, man patīk draudzēties ar mediju pārstāvjiem, laipni gaidīti mūsu vēstniecībā jebkurā laikā," uzsver Suņgens.

Ķīnas Ceļa un joslas iniciatīva ir tās galvenais ekonomiskās un politiskās ietekmes ierocis. Tas paredz veidot jaunus loģistikas ceļus uz un no Ķīnas, un savu dalību tajā apstiprinājušas 150 valstis.

Šī gada oktobrī tās Pekinā pulcējās Ceļa un joslas iniciatīvas forumā, kurā viens no galvenajiem viesiem bija starptautiskā meklēšanā esošais Krievijas prezidents Vladimirs Putins.