Baltijas valstu prezidenti uzsver "Rail Baltica" nozīmi arī drošībā (4)

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sacīja, ka "Rail Baltica" ir svarīga ne tikai pasažieru pārvadājumiem, bet arī drošībai, savukārt Lietuvas valsts galva Gitans Nausēda norādīja, ka centieni palīdzēt Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportā ir parādījuši Baltijas valstu transporta spēju nepietiekamību, tikmēr Igaunijas prezidents Alars Kariss uzsvēra nepieciešamību stiprināt Baltijas valstu drošību.

"Mums ir jāspiež un jāstrādā, lai "Rail Baltica" tīkls kļūtu par veiksmes stāstu – ne tikai lai savienotu mūsu valstis ar Eiropu, bet arī nodrošinātu militāro mobilitāti šajos ģeopolitiskās nenoteiktības laikos," teica Rinkēvičs.

Plānots, ka "Rail Baltica" Lietuvas un Polijas posmi tiks savienoti 2028.gadā, un viss projekts 870 kilometru garumā, kas paredzēts Baltijas valstu savienošanai ar Eiropu, tiks pabeigts 2030.gadā.

Savukārt Nausēda mudināja pasteigties ar "Rail Baltica" īstenošanu, jo "mūsu centieni palīdzēt Ukrainai transportēt lauksaimniecības produkciju parādījuši uz nepietiekamām savienojumu jaudām Baltijas valstīs". "Rail Baltica" projekta īstenošana ir jāpaātrina," paziņoja Nausēda.

Lietuvas prezidents arī sacīja, ka ar nepacietību gaida pasažieru vilciena maršruta Viļņa-Rīga atsākšanu šī gada beigās, un atzinīgi novērtēja plānus nākamgad izveidot vilciena maršrutu Tartu-Rīga.

Rinkēvičs arī norādīja, ka 2024.gads būs izšķirošs Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu.

"Baltijas valstu elektrotīklu neatkarība no Krievijas garantēs lielāku drošību un novērsīs iespējamos riskus," viņš teica.

"Mēs esam vienojušies par vērienīgu mērķi pabeigt sinhronizāciju 2025.gadā, vienu gadu agrāk, nekā plānots," atgādināja Latvijas prezidents.

Augustā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjerministri kopā ar visu trīs valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem parakstīja vienošanos par sinhronizācijas termiņa paātrināšanu līdz 2025.gada februārim. Iepriekš bija plānots, ka no tā dēvētā BRELL loka Baltijas valstis atslēgsies 2025.gada beigās. Līdz tam laikam Baltijas valstu operatoriem ir jāpabeidz atlikušie nozīmīgākie projekti.

Pirmdien Tallinā notikušajā ikgadējā sanāksmē trīs Baltijas valstu prezidenti apsprieda reģionālās drošības un infrastruktūras jautājumus, kā arī atbalstu Ukrainai.

Igaunijas prezidents Kariss centienus palīdzēt Ukrainai raksturoja kā veiksmīgus, norādot, ka, neraugoties uz karu, valsts darbojas un veic reformas, kā arī ir gatava atgūt Krievijas okupētās teritorijas.

Kariss arī uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt Baltijas valstu aizsardzību.

"Baltijas valstis ir NATO pirmā aizsardzības līnija. Tāpēc mēs rādām piemēru un parādām NATO, kas ir jādara attiecībā uz gatavību aizsardzībai, investīcijām aizsardzībā un atturēšanu. Militāri un politiski mēs esam viens un tas pats reģions," viņš teica.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstu prioritāte ir iespējas izpildīt aizsardzības plānus, pretgaisa aizsardzība un spēcīgāka sabiedroto klātbūtne reģionā.

Tikmēr Latvijas prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstīm arī jāturpina modri uzraudzīt savas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju un jāturpina veiksmīgi koordinēt darbu reģionālā līmenī.