Lietuvas un Polijas sauszemes elektrokbeļa "Harmony Link" un Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekti ir savstarpēji saistīti, jo īpaši Polijas pusē, tāpēc Viļņai un Varšavai ir svarīgi nodrošināt, lai abu kaimiņvalstu dzelzceļa līnijas būtu savienotas līdz 2028.gadam, piektdien paziņoja Lietuvas ministri.
"Neapšaubāmi, šie projekti ir savstarpēji atkarīgi, īpaši Polijas pusē," pēc Lietuvas valdības komisijas Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas koordinēšanai ar kontinentālo Eiropu sanāksmes žurnālistiem sacīja enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.
Satiksmes ministrs Marjus Skuodis sacīja, ka 2028.gads ir nozīmīgs datums, kad tiks savienoti Lietuvas un Polijas Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmi.
"Tagad parādās papildu enerģētikas dimensija. Mēs arī koncentrējamies uz 2028.gadu, par ko mēs diskutējām komisijā, tāpēc šeit ir tikai svarīgi pārliecināties, ka tiksim savienoti tajā gadā, nevis vēlāk,"
viņš teica žurnālistiem pēc sanāksmes.
Dzelzceļa līnijas projekts no Kauņas līdz Polijas robežai varētu tikt sadalīts atsevišķos posmos, lai nodrošinātu, ka "Harmony Link" un "Rail Baltica" projekti "viens otram netraucē", pieļāva ministrs.
Skuodis sacīja, ka plānotais elektropārvades savienojums Lietuvas pusē līdzās dzelzceļam vedīs tikai četrus metrus, bet Polijas pusē - daudz lielākā posmā.
"Es redzu, ka jau tiek meklēti risinājumi provizoriskā ekspertu līmenī, kas ir svarīgi Polijas pusei. Jo Polijā plānotie attālumi gar "Rail Baltica" trasi kilometros būtu pavisam citi, tāpēc ir svarīgi, lai šie risinājumi būtu Polijas pusē," paskaidroja Skuodis.
"No otras puses, es saskatu papildu argumentu, lai mūsu kaimiņi ātrāk virzītos šajā projektā, jo tas būs ne tikai stratēģisks "Rail Baltica" projekts, bet arī papildu enerģētikas savienojums," viņš piebilda.
Sauszmes savienojuma "Harmony Link" plāns, kas tiek uzskatīts par alternatīvu sākotnēji plānotajam zemūdens kabelim, paredz, ka neliels kabeļa trases posms - aptuveni četri no aptuveni 30 kilometriem - Lietuvā vedīs zem zemes gar "Rail Baltica" no robežas ar Poliju līdz Kauņai.
Lietuvā lielāko daļu savienojuma veidotu gaisvadu līnija, bet Polijā plānots izbūvēt pazemes kabeli, kam arī būtu nepieciešama "Rail Baltica" mala.
Enerģētikas ministrs Kreivis sacīja, ka, lai gan abu valstu sauszemes elektropārvades savienojuma kopējās izmaksas būs aptuveni tādas pašas kā zemūdens projekta sākotnējais budžets, kas bija aptuveni 680 miljoni eiro, Lietuvai tas izmaksās aptuveni uz pusi lētāk, nekā iepriekš plānots.
"Salīdzinot ar sākotnējo jūras elektropārvades savienojuma projektu, kura izmaksas bija lēstas aptuveni 700 miljonu eiro apmērā, [sauszemes] savienojuma izmaksas būs līdzīgas, bet Lietuvas patērētāji maksās uz pusi mazāk, jo lielāku daļu izmaksu segs Polija," viņš teica.
Kreivis sacīja, ka elektroenerģijas starpsavienojumu plānots pabeigt ap 2028.gadu.
Komentējot 2025.gada februārī plānoto Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas sistēmu, ministrs sacīja, ka process norit raiti un ka Lietuva, Latvija un Igaunija nākamā gada augustā plāno paziņot, ka nepagarinās BRELL energosistēmas līgumu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Atsaucoties uz avotiem, BNS novembra vidū ziņoja, ka Lietuvas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori apsver sauszemes kabeļa izbūvi kā alternatīvu "Harmony Link", kas ir dārgākais un lielākais sinhronizācijas projekts. Šo informāciju drīz vien oficiāli apstiprināja Lietuvas pārvades tīklu operators "Litgrid" un Enerģētikas ministrija.
Tiek uzskatīts, ka tas ļautu izveidot savienojumu ātrāk nekā 2030.gadā un ar daudz zemākām izmaksām. Elektroenerģijas starpsavienojums daļēji izmantotu plānoto "Rail Baltica" infrastruktūru, ko paredzēts pabeigt 2028.gadā.
Lietuvas un Polijas sauszemes elektrotīklu starpsavienojums "LitPol Link" ar 500 megavatu jaudu darbojas kopš 2015.gada.
