Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa, tādēļ pašlaik vajadzētu diskutēt nevis par šo jautājumu, bet gan par to, kur piesaistīt finansējumu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, uzsvēra "Rail Baltica" projekta ieviesēja AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Marko Kivila.
Viņš atgādināja, ka "Rail Baltica" projekts ir iekļauts Eiropas Transporta tīklā (TEN-T), un tā regulējums paredz, ka TEN-T transporta koridoriem ir jāsāk funkcionēt līdz 2030.gadam, un valstis, kurās TEN-T projekti tiek īstenoti, šādas saistības ir uzņēmušās. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka visa iecerētā projekta pabeigšanai ar pašlaik līdz 2030.gadam paredzamo finansējumu nepietiks. Tas savukārt nozīmē, ka ir jādomā, kā līdz 2030.gadam pieejamo finansējuma apjomu palielināt, vai kā to piesaistīt pēc 2030.gada.
Kivila uzsvēra, ka līdz ar to runa ir nevis par vairākiem "Rail Baltica" trases izbūves variantiem, par kuriem tiek spriests Latvijas masu medijos, bet gan par darbiem, kas ir īstenojami līdz 2030.gadam, lai izbūvētu funkcionējošu dzelzceļa līniju, un darbiem, kurus var veikt pēc 2030.gada.
""Rail Baltica" projekts ir liels un ar ļoti daudziem posmiem, infrastruktūras objektiem, stacijām, kuras tehniski var arī būt nošķirtas no pamata trases. Apstākļos, kad ir redzams, ka finansējuma visam iecerētajam nepietiks, atbildīgam saimniekam ir jāsāk domāt, ko līdz 2030.gadam ir iespējams sasniegt. Tieši to mēs pašlaik darām," sacīja Kivila.
Viņš norādīja, ka tieši Rīgas pamattrases posms, kas met loku caur Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un Rīgas lidostu, pašlaik ir vissarežģītāk īstenojamais arī no laika viedokļa, jo pēc abpusējās vienošanās ir pārtraukts līgums ar Rīgas posma projektētāju Spānijas IDOM, kas var paildzināt posma izbūvi par diviem gadiem. Tādēļ ir atklāti jāatzīst, ka pašlaik Eiropas jeb 1435 milimetru (mm) platuma sliežu ceļu izbūve Rīgā līdz 2030.gadam šķiet teorētiski vēl iespējams, bet ļoti grūti sasniedzams mērķis.
Vēl sarežģītāks jautājums esot finansējums. Pašlaik notiek darbs pie "Rail Baltica" projekta jaunās izdevumu un ieguvumu analīzes. Lai gan izvērtējums vēl nav pilnībā noslēdzies, jau ir zināms, ka projekta izmaksas ir būtiski pieaugušas un tādēļ jāplāno, vai ar jau pieejamajiem līdzekļiem un prognozēto finansējumu visu projekta tvērumu varēs realizēt jau līdz 2030.gadam.
"Tieši tādēļ Baltijas valstu transporta ministrijas ir uzdevušas apsvērt, vai ir projekta aspekti, kurus varētu īstenot ilgākā periodā par finansējumu, kurš savukārt būs pieejams pēc 2030.gada," atzina "RB Rail" valdes priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka pašlaik Baltijas valstis strādā pie papildu finansējuma piesaistes iespējām gan no Eiropas Savienības, gan citiem avotiem.
"Līdz ar to ir iespējami dažādi risinājumi, bet mūsu uzdevums ir saprast to projekta apjomu, kuru var īstenot apstākļos, kādi ir pašlaik, ņemot vērā laika limitu līdz 2030.gadam un pieejamo finansējumu," norādīja Kivila.
Viņš atzina, ka Rīgas "Rail Baltica" trases posma pabeigšana pēc 2030.gada nebūt nav vienīgais jautājums, par kuru tiek spriests. Tāpat sākotnējā posmā visā "Rail Baltica" trasē varētu atteikties no dubultajiem sliežu ceļiem un satiksmi organizēt pa vienu sliežu ceļu, jo kustības intensitāte pa "Rail Baltica" pieaugs laika gaitā. Arī "Rail Baltica" pamata trases savienojums ar Viļņu Lietuvā var būt viens no izmaksu samazināšanas avotiem līdz 2030.gadam.
"Taču te mēs nerunājam par to, ka šī savienojuma varētu nebūt, bet gan, kā plānojam un kur ieguldām līdz 2030.gadam pieejamo finansējumu," atgādināja Kivila.
Vienlaikus viņš atzina, ka visi šie iespējamie risinājumi, protams, nozīmē arī to, ka "Rail Baltica" trases darbības sākotnējā posmā būs potenciāli mazāk pasažieru un būtu mazāka konkurētspēja ar citiem transporta veidiem.
Kivila pauda cerību, ka Baltijas valstis lēmumus par projekta apjomu, kas tiek īstenots līdz 2030.gadam, pieņems pēc iespējas ātrāk. Tomēr jaunā izdevumu un ieguvumu analīze ir jāpabeidz līdz nākamā gada vasarai un tādēļ visdrīzāk 2024.gada vasara ir laiks, kad Baltijas transporta ministriju rīcībā būs visa nepieciešamā informācija, lai lēmumi tiktu pieņemti.
"Vienlaikus mēs kā projekta īstenotāji, protams, vēlētos, lai ātrāk tiktu pieņemti kaut vai starplēmumi, lai mums ir lielāka skaidrība, kad mēs piesakāmies nākamajam finansējumam TEN-T ietvaros," pauda "RB Rail" vadītājs.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 mm - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas.
