Brīdī, kad paies Satversmē paredzētais termiņš, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam tiks izsludināti, trešdien preses konferencē žurnālistiem norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Prezidents klāstīja, ka otrdien, 12.decembrī, Valsts prezidenta kancelejā notika caurlūkošanas sapulce. Viņš ir uzklausījis savas padomnieces likumdošanas un ekonomikas jautājumos un pieņēmis lēmumu grozījumus likumā izsludināt, neskatoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicinājumam to nedarīt.
Rinkēvičs uzsvēra, ka tā ir Saeimas politiskā izšķiršanās, cik plašu atbalstu sniegt kredītņēmējiem. Viņa ieskatā, atbalsts ir mērķēts, bet varbūt ne tik lielā mērā kā viens, otrs būtu cerējis. Prezidents akcentēja, ka neredz būtiskus šķēršļus, lai likumu neizsludinātu un nodotu viņu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
TVNET jau rakstīja, ka LDDK un LTRK vēstulē Valsts prezidentam pauda bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam - par grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pieņemšanu.
Uzņēmumu organizācijas norādīja, ka atbalsta mehānisms ir jāizstrādā atbilstošā un konsultatīvā procesā, sniedzot mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, kā arī pozitīvi ietekmējot valsts budžetu un stiprinot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, uzsverot, ka sadarbojoties ir iespējams sasniegt iesaistīto pušu saskaņotu risinājumu.
Tāpat uzņēmēju organizācijas pauda uzskatu, ka piedāvātie likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā, piebilstot, ka finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju - sniegt atbalstu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Tādējādi tālāk būtu jāapsver iespējamie risinājumi, kas atbilstošajiem kredītņēmējiem palīdzētu, lai būtiski nepazeminātu to dzīves kvalitāti, kā arī neturpinātu veicināt inflāciju, sniedzot atbalstu sabiedrības turīgākajam slānim.
Vēstulē papildināts, ka arī Eiropas Centrālās bankas paustajos viedokļos konsekventi norādīts, ka atbalsts nevar būt nemērķēts, turklāt nevis formāli, bet pēc būtības. Ja likumdevējs, izvērtējot datus, konstatētu, ka pastāv ekonomiskā lejupslīde vai finansiāli sarežģīta situācija, kurā jāpalīdz faktiski visiem Latvijas hipotekāro kredītu ņēmējiem, nebūtu pamatots likumā paredzētais risinājums šādas sociālas problēmas risināšanu faktiski pilnībā pārnest tikai uz kredītu devējiem. Tādējādi likums paredz vienādi attiekties pret visiem kredītņēmējiem, neņemot vērā katra konkrētā gadījuma individuālos apstākļus un konkrētā kredītņēmēja finansiālo situāciju.
Uzņēmēju organizāciju ieskatā, likuma izstrādes gaitā rupji pārkāpts labas likumdošanas princips - likumā ietvertais regulējums veidots, nevērtējot datus, sniegtais atbalsts rezultātā attiecīgi ir nemērķēts - "helikoptera nauda", kā arī katrā lasījumā būtiski mainīts gaidāmais regulējums un pēc būtības nav uzklausīti speciālisti, to datos balstītais vērtējums.
"Tā vietā likumdevēja pārstāvji īstenojuši politizētu un datos nebalstītu pieeju, pieņemot attiecīgo likumu. Minētās rīcības sekas būs vēl lielāka atpalicība no tuvākajām kaimiņvalstīm, mazināsies valsts konkurētspēja, Latvijas pievilcība investīcijām, un likumsakarīgi tiks bremzēta valsts ilgtspējīga attīstība. Tādējādi valsts iedzīvotāju dzīves līmenis ilgtermiņā tikai turpinās pazemināties," norādīts vēstulē.
Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka uzticamības radīšana kā investīcijām draudzīgai valstij ir lēns process, bet ar augstu atdeves potenciālu, papildinot, ka straujas un pēkšņas izmaiņas, turklāt bez pamatotas analīzes par izmaiņu ietekmi, ir signāls jau esošiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem, ka Latvija nav prognozējama un veselīga vieta investīcijām.
Vēstulē Valsts prezidentam akcentēts, ka šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību, un šāda iejaukšanās esošās tiesiskās attiecībās neatbilst demokrātiskas valsts rīcībai tirgus ekonomikas apstākļos.
Jau ziņots, ka Saeima 6.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.
Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".
Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).
Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.
Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.
Kredītiestādes, kurām būs pienākums maksāt nodevu, to maksās par patērētājiem (fiziskām personām - kredītu ņēmējiem) izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku jeb par hipotekārajiem kredītiem.
Nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram kredītiestādes sniegs likumā prasīto informāciju. Kredītiestādēm VID būs jānorāda arī hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, uz kuru VID veiks kredītu procentu kompensācijas izmaksu.
Nodevu maksātu Latvijā reģistrētas kredītiestādes un kapitālsabiedrības, kā arī citu valstu kredītiestāžu un kapitālsabiedrību filiāles, kuras saņēmušas attiecīgā veida licenci patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
Kredītiestādēm nodeva būs jāmaksā par katru kalendāra gada ceturksni 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023.gada 31.oktobri. Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu neaprēķinās un nemaksās par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā hipotekārā kredīta atmaksas periodā.
VID no hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumiem veiks nodevas maksātāja aprēķināto kredītu procentu kompensācijas izmaksu uz nodevas maksātāja norādīto konkrētā hipotekārā kredīta ņēmēja bankas kontu.
Kompensācijas izmaksu VID būs jāveic vienu reizi ceturksnī un ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 30.datumam. Tas varētu nozīmēt, ka kompensācijas pirmais maksājums uz kredītņēmēju kontiem varētu tikt veikts līdz 2024.gada 30.aprīlim.
Likumā noteikts, patērētāja un nodevas maksātāja strīdi saistībā ar kredītu procentu kompensācijas aprēķinu būs risināmi Civilprocesa likuma kārtībā.
Kredītu procentu kompensācija nebūs pakļauta ieturējumu veikšanai, citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai.
Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodevu un kredītu procentu kompensāciju piemēros tikai par 2024.gadu. Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.
