Foto ⟩ Rinkēvičs rosina sākt diskusiju par pilnīgu ES migrācijas un patvēruma politikas revīziju

Prezidenti pārrunājuši, ka migrācijas un patvēruma politikai būtu jāņem vērā jaunās reālijas. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka daudziem Eiropas reģioniem problēmas ir mazliet citādākas, tāpēc jāskatās, kā salāgot dažādu ES dalībvalstu situācijas un arī intereses.

Rinkēvičs atzīmēja, ka tikšanās laikā pārrunāti vairāki jautājumi, tostarp abu valstu divpusējās attiecības. Latvijas prezidents uzsvēra, ka šodien Rīgā tiks svinīgi atklāta Slovēnijas vēstniecība, kas stiprinās abu valstu politiskos, kultūras un ekonomikas kontaktus.

Pārrunāta arī drošības situācija. Rinkēvičs vērsa uzmanību uz to, ka Slovēnija ir bijis aktīvs NATO spēku elements Latvijā. Pirca-Musara otrdien, 19.decembrī, apmeklēs slovēņu karavīrus, kuri izvietoti daudznacionālajā grupā Ādažos.

Foto: Rīgā ierodas Slovēnijas prezidente

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Slovēnijas atbalstu gan NATO diskusijās par drošības stiprināšanu austrumu flangā, gan praktisko palīdzību, nosūtot savus karavīrus uz Kanādas vadīto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā.

Tāpat prezidenti pārrunājuši, kādi soļi NATO būtu sperami, lai nodrošinātu kopējo drošību. Daļa sarunas veltīta arī drošības situācijai reģionā. Rinkēvičs esot iepazīstinājis kolēģi ar situāciju, kāda izveidojusies uz Latvijas austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas prezidents klāstīja, ka, sākoties Aleksanda Lukašenko režīma hibrīduzbrukumam, Slovēnija palīdzēja Latvijai arī praktiski infrastruktūras stiprināšanā.

Rinkēvičs arī norādīja, ka nākamgad starp abām valstīm būs tiešie avioreisi. Viņa ieskatā, tas varētu būt labs stimuls ekonomiskās un tūrisma aktivitātes pieaugumam.

Rinkēvičs un Pirca-Musara pārrunāja situāciju Ukrainā. Latvijas prezidents pauda gandarījumu par Eiropadomes lēmumu sākt iestāšanās ES sarunas gan ar Ukrainu, gan Moldovu. Viņš uzsvēra, ka jāturpina atbalsts Ukrainai.

Ņemot vērā, ka Slovēnija nākamgad uzņemsies ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu, pārrunāti darāmie darbi, ieskaitot nepieciešamību veikt reformas ANO Drošības padomē.

Slovēnijas prezidente uzsvēra, ka abas valstis ir parādījušas, cik svarīga ir dalība gan ES, gan NATO. Viņa pauda gandarījumu, ka Latvija un Slovēnija ir apņēmušās ievērot tiesiskumu, solidaritāti un cilvēktiesības.

Pirca-Musara norādīja, ka Slovēnijas vēstniecības Rīgā atvēršana ir vēl viens pierādījums, ka politiskā līmenī Slovēnijas un Latvijas attiecības ir ļoti labas.

Runājot par Ukrainu, Slovēnijas prezidente akcentēja, ka gan Slovēnija, gan Latvija arī turpmāk atbalstīs Ukrainu. Pirca-Musara secināja, ka tikai Ukraina var izlemt, kurā brīdī sākt runāt par mieru.

Arī Slovēnijas prezidente atzīmēja, ka nākamgad notiks starpvalstu lidojumi. Viņa sacīja, ka Slovēnijai vairs nav savas nacionālās aviokompānijas. Viņa pauda gandarījumu, ka arvien vairāk latviešu brauc uz Slovēniju.

Puses pārrunājušas notiekošo Tuvajos Austrumos. Pirca-Musara norādīja, ka ir jāatrod atbilstoši politiski risinājumi. Prezidenti pārrunājuši dezinformāciju, kas, Slovēnijas prezidentes ieskatā, ir lielākais bieds demokrātijām visā pasaulē. Tā ietekmē gan vēlētājus, gan arī vēlēšanu rezultātus. Viņa pauda nostāju, ka mākslīgais intelekts var palīdzēt cīnīties ar dezinformāciju.