/nginx/o/2023/12/19/15790493t1hef11.jpg)
Relatīvi gludais ceļš, pa kuru pasaule pārvietojās pēdējās desmitgades, ar stabilu ģeopolitisko situāciju, zemu inflāciju un zemām procentu likmēm, ir palicis pagātnē – pirms pandēmijas. Pēdējos gados politikas veidotāji un investori cerēja atgriezties pie “vecā normālā”, taču 2024. gadā kļūs skaidrs, ka priekšā mūs gaida ļoti sarežģīti laiki.
Dānijas “Saxo Bank” “šokējošās prognozes” sniedz ieskatu, kā pasaule virzīsies cauri “jaunajam normālajam”, kā tehnoloģijas atrisinās mūsu vecās problēmas un radīs jaunas, iespējams, bīstamākas dilemmas.
Naftas cenas strauji pieaugs, un Saūda Arābijai tas dos lielu grūdienu starptautiskajā apritē. Bagātajiem arābiem naudas kļūs vēl vairāk, ja nafta maksās ap 150 dolāriem par barelu, tādēļ tā iegādāsies UEFA Čempionu līgu, padarot to par Pasaules Čempionu līgu.
Pēdējos gados Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Salmāns ir sevi parādījis kā futbola entuziastu, pilnībā pārveidojot Saūda Arābijas futbola līgu (piemēram, piesaistot portugāļu futbola zvaigzni Krištianu Ronaldu). Līdz ar to, iegūstot vēl vairāk naudas, ar FIFA atbalstu, Saūda Arābija varētu izveidot vienu no pasaulē prestižākajiem futbola turnīriem.
GLP-1 pretaptaukošanās tabletes nereti tiek minēts kā galvenais risinājums pasaules aptaukošanās epidēmijai. Tomēr tas nākamgad var radīt situāciju, ka cilvēki vairs nevēlēsies sportot un tā vietā dzers tabletes un ēdīs vēl neveselīgāk. Tā rezultātā pasaulē pieaugs aptaukošanās un ar to saistītās veselības problēmas, rezultējoties globālās produktivitātes krīzē.
ASV valdība pirms novembrī gaidāmajām vēlēšanām būs spiesta strauji palielināt fiskālos izdevumus, lai ekonomika nepieredzētu krahu un izdotos izvairīties no sociāliem nemieriem. Ņemot vērā inflācijas pieaugumu un investoru atgrieztos līdzekļus, pieprasījums pēc ASV Valsts kases atbalsta saglabāsies vājš. Lai izmisīgi censtos normalizēt aizņemšanās izmaksas, ASV valdība atbrīvos no nodokļu sloga visus ienākumus, kas gūti no ASV valsts obligācijām.
Tas iezīmēs kapitālisma beigas, jo nauda no privātajiem uzņēmumiem nonāks sabiedrībā, bet riskantāko aktīvu turēšana kļūs dārgāka. Līdz ar to ASV lielākie 12 uzņēmumi konsolidēs savu tirgus dominanci, lai mazinātu triecienu no akciju tirgus sabrukuma. Tam sekos ilgs nacionalizācijas periods un valdības iejaukšanās kritiskajos sektoros, kam būs grūtības piesaistīt kapitālu.
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts tiek uzskatīts par rīku, kas ļaus palielināt produktivitāti. Tomēr kādā augsti attīstītā valstī mākslīgais intelekts radīs lielu nacionālās drošības krīzi pēc tam, kad tika sākta dziļviltojumu kampaņa pret augsta līmeņa amatpersonu. Tas liks valdībām ar ļoti stingriem noteikumiem vērsties pret mākslīgā intelekta izstrādātājiem un noteikt ierobežojumus šādu rīku lietošanā. Sabiedrības neuzticība mākslīgajam intelektam un tā izstrādātajam saturam pieaugs, ziņu saturu ļaujot veidot vien šīs nozares profesionāļiem.
Pieaugot budžeta deficītam vairākās valstīs un palielinoties plaisai starp valstīm bez budžeta deficīta un ar to, būs jāmeklē kāds jauns risinājums. Ņemot vērā ASV valsts parāda palielināšanos, situācija kļūst nekontrolējama, un sešas valstis veidos “Romas klubu” ar mērķi kopīgi mazināt savus budžeta deficītus, kā arī nosakot jaunus tirdzniecības noteikumus ar “pārpalikuma” valstīm. Zelts, sudrabs un kriptovalūtas kļūs par neatņemamām rezerves valūtām, ko arvien aktīvāk izmantos valstis ar lielu budžeta deficītu.
Paredzams, ka šo organizāciju varētu dibināt ASV, Lielbritānija, Indija, Brazīlija, Kanāda un Francija.
2024. gada prezidenta vēlēšanas kļūs par pirmajām ASV vēsturē, kurās uzvarēs trešās puses kandidāts. Roberts Kenedijs juniors un viņa populistu platforma gūs virsroku pār Demokrātu partijas konservatīvajiem atbalstītājiem, kā arī tiks pārspēts arī Donalds Tramps. ASV sāksies jauna politiskā ēra, kas iezīmēs dramatisku pagriezienu prom no plutokrātijas, jo vēlētāji pieprasīs izbeigt dramatisko nevienlīdzību un netaisnību, kā arī – beidzot pielikt punktu nebeidzamajiem kariem pasaulē.
Japāna ilgus gadus ir bijusi ekonomiskās izaugsmes paraugs un dzinējspēks, līdz 1991. gadā “burbulis” plīsa, ievadot ilgu stagnācijas periodu. Korporatīvā peļņa un algas stagnēja, bet novecojošā sabiedrība nozīmēja darbaspēka trūkumu un lielu patēriņu. Tomēr paredzams, ka 2024. gadā Japānā deflācija beigsies un arī algas sāks palielināties, radot strauju ekonomisko izaugsmi – 7% apmērā no IKP. Tas ļaus stiprināt arī Japānas jenas vērtību, un japāņu investori sāks vairāk investēt vietējos uzņēmumos, jo būs iespējams labi nopelnīt arī mājās, neskatoties uz ārzemēm.
Tā kā Eiropas Savienībā kļūs skaidrs, ka dažādus ambiciozus projektus īstenot grūti, un arī sabiedrība sāks saprast, cik maz patiesībā nodokļos maksā miljardieri, Eiropas Komisija noteiks likumu, kas paredzēs bagātajiem maksāt nodokli - 2% no savām bagātībām ik gadu. Jaunais likums radīs satricinājumu Eiropas luksusa nozarē, luksusa zīmolam LVMH zaudējot pat 40% vērtības.
Ironiski, bet Eiropas Savienība, kas ir pasaulē lielākā labklājības sistēma, ir radījusi teju 500 miljardierus, kuriem ir relatīvi niecīgi nodokļi, salīdzinot ar miljardieriem ASV un Austrumāzijā. Tādējādi būt par miljardieri Eiropā ir daudz izdevīgāk nekā būt par miljardieri ASV.
Nosakot ikgadēju 2% bagātnieku nodokli, Eiropas Savienība papildus varētu iegūt 100-150 miljardus eiro gadā. Tas radītu milzīgu satricinājumu luksusa nozarē, jo strauji samazinātos pieprasījums pēc dažādām greznumlietām, tādējādi lielākais luksusa preču ražotājs LVMH pieredzētu 40% vērtības kritumu.
!!! Šīs prognozes faktiski ir sava veida “izklaide”, jo, raugoties uz iepriekšējo gadu “Saxo Bank” prognozēm, daļēji vai pilnībā piepildījušās ir pārliecinoši mazākā daļa. Raugoties uz prognozēm šim gadam, ko var lasīt šeit, nav piepildījusies neviena no pērn izteiktajām desmit prognozēm.
