ASV ieņēmušas kontinentālo šelfu Arktikā, kas atrodas Krievijas pretenziju zonā (10)

Pievienoto teritoriju platība ir aptuveni 1 miljons km², kas ir divreiz lielāka par Kalifornijas teritoriju. Tai ir stratēģiska nozīme, un šīs teritorijas galvenokārt atrodas Arktikā un Beringa jūrā. Uz šīm teritorijām pretendē arī Krievija, Kanāda un Dānija. Saskaņā ar jauno ASV Valsts departamenta publicēto karti citas šelfa robežas atrodas Atlantijas okeānā, Klusajā okeānā un Meksikas līcī.

ASV Valsts departamentā norādīja, ka šajā zonā “ir daudz resursu, piemēram, koraļļi, krabji, un tā ir vitāli svarīga jūras organismu dzīvotne”. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse no paplašinātā kontinentālā šelfa - 520 400 km² - stiepjas uz ziemeļiem no Aļaskas uz Ziemeļu Ledus okeānu, ieskaitot teritoriju, uz kuru pretendē arī Kanāda. Vēl 176 300 km² atrodas Beringa jūrā starp Aļasku un Krieviju, bet Amerikas pusē no abu valstu jūras robežas.

Saskaņā ar “Bloomberg” datiem,

paplašinot šelfu, ASV vēlas iegūt piekļuvi derīgajiem izrakteņiem, kas nepieciešami atjaunojamās enerģijas projektiem un elektromobiļu akumulatoru ražošanai, kā arī naftas un gāzes atradnēm.

Tajā pašā laikā Valsts departaments komentārā aģentūrai norādīja, ka lēmums “ietekmē ģeogrāfiju, nevis resursus”.

ASV kontinentālajā šelfā ir 50 cietie minerāli, tostarp litijs un telūrs, kā arī 16 retzemju elementi, norāda ASV Jūras kara koledžas profesors Džeimss Kraska. Turklāt ASV Ģeoloģijas dienests lēš, ka

virs polārā loka ir aptuveni 90 miljardi barelu neatklātas naftas un 43 triljoni kubikmetru gāzes.

Tomēr šie dati ietver tikai sauszemes rezultātus, un jūras potenciāls vēl nav izpētīts.

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām valstīm ir ekonomiskās tiesības uz dabas resursiem jūras gultnē un zem tās atkarībā no to kontinentālā šelfa robežām. Par teritorijas piederību lemj Apvienoto Nāciju Organizācijas komisija. Valsts departaments norādīja, ka paplašināšanās notika saskaņā ar 1982. gada ANO Jūras tiesību konvenciju, kuru ASV nekad nav ratificējušas. Saskaņā ar šo dokumentu valstis var pretendēt uz jūras gultnes teritorijām līdz 370 kilometru attālumā no to krastiem.

Krievijas Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vladimirs Džabarovs sacījis, ka arī Krievijai ir tiesības uz zonu un tā ir gatava aizstāvēt savas intereses jautājumos par teritorijas piederību.

“Nepietiek ar to, ko viņi apgalvo. Mums vēl ir jāattīsta šie reģioni. Un bez ledlaužu klātbūtnes, kuru Amerikai praktiski nav, Arktikas reģionos nav ko darīt. Krievijai ir tieši tādas pašas tiesības kā amerikāņiem, ja ne lielākas,” viņš teica.

Krievija 2015. gadā iesniedza pieteikumu paplašināt savu kontinentālo šelfu Arktikā par 1,2 miljoniem km². Runa ir par teritoriju Ziemeļu Ledus okeānā, tostarp Lomonosova grēdu, Podvodņikova baseinu, Mendeļejeva pacēlumu un Gakeļa grēdas dienvidu galu. Šajā zonā varētu būt 5 miljardi tonnu ogļūdeņražu. Krievijas diktators Vladimirs Putins ir nosaucis Arktikas attīstību par “nenoliedzamu prioritāti”, ņemot vērā reģiona “kolosālās ekonomiskās iespējas”.