Moskītu pārnests vīruss, kas draud izplesties ASV, un Antarktīdā augoši koki jeb jaunā realitāte

TVNET
Moskītu pārnests vīruss, kas draud izplesties ASV, un Antarktīdā augoši koki jeb jaunā realitāte
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 7
Foto: unsplash.com

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestajā ziņojumā "IPCC" apkopoti būtiskākie un interesantākie fakti par to, kādas tad īsti ir bijušas klimata pārmaiņas pēdējo gadu gaitā. Fakti ir skaudri un  nepielūdzami norāda, ka pie klimata pārmaiņām visvairāk vainojams pats cilvēks. “Cilvēka destruktīvā rīcība nepārprotami ir veicinājusi gaisa temperatūras, okeāna un zemes virsmas sasilšanu,” vēstīts portālā “Wired” publicētajā pētījumā.

Ko mēs varam gaidīt nākamajās desmitgadēs?

Kā redzams, neko spožu. Kā jau vairākkārt par to ziņots pasaules medijos, ja siltumnīcefektu gāzu emisijas sasildīs planētu par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija skalas, tad klimata pārmaiņas ir neizbēgamas.

Pat tad, ja emisijas tiks “grieztas” nost, jūras līmenis celsies, bet ekstrēmie laikapstākļi – postošās vētras, ugunsgrēki un plūdi – kļūs tikai biežāki. Tā tas ir bijis jau kopš 1950. gadiem.

Lūk, daži interesanti fakti par klimata pārmaiņām!

Ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā ir augstākais cilvēces vēsturē.

2021. gada februārī Monas Lo observatorijā Havaju salās tika reģistrēts tāds ogļskābās gāzes daudzums, kas ir praktiski dubultojies kopš pirmsindustriālā laika no 1750. līdz 1800. gadam.

Tāpat tika secināts, ka

pandēmijas pīķī 2020. gadā emisijas nedaudz samazinājās.

Pēdējā reize, kad novērots šāds koncentrācijas līmenis, bija pirms trīs miljoniem gadu, kad jūras līmenis pieauga par dažiem metriem, bet Antarktīdā auga koki.

1,5 grādu temperatūras pārsniegums – cilvēce ir ceļā uz to.

2015. gadā ANO klimatu pārmaiņu konvencijas Parīzes nolīgumā tika iestrādāts konkrēts mērķis – nepārsniegt gaisa temperatūras pieaugumu 1,5 grādu robežās.

Taču šīs pēdējais “IPCC” ziņojums vēsta, ka

cilvēcei būs ārkārtīgi grūti to ievērot, ja vien drastiski, un ar uzsvaru “drastiski”, nevis mēreni, un ievērojot visus pārstāvošos argumentus, netiks samazinātas gāzu emisijas.

“IPCC” ziņojumā pat pie vislabākā scenārija tomēr netiek prognozēts Parīzes nolīguma mērķa sasniegums. Labākais scenārijs – 1,5 grādu atzīme tiks pārsniegta laikā no 2041. līdz 2060. gadam, bet gadsimta beigās atkal atgriezīsies uz 1,4 grādu atzīmi.

Taču reālistiskā aina, ievērojot šodienas emisiju skaitļus, rāda, ka 2100. gadā tiks sasniegts 2,7 līdz 3,1 grāda pārsniegums.

Ekstrēmi laikapstākļi – milzu karstums un aukstums – kļūs par ikdienas normu.

Pēdējās ziņas par Kalifornijas un Austrālijas, kā arī Eiropas dienvidu ugunsgrēkiem liecina, ka pie normālā scenārija šādus ugunsgrēkus varētu piedzīvot labi ja reizi desmit gados, taču tagad tie ir sagaidāmi reizi dažos gados vai pat katru otro gadu.

Tieši tas pats attiecas uz smagām lietavām; ja vēl kādreiz 24 stundu ūdens gāšanās no gaisa būtu vērojama reizi desmit gados, tad tagad tas ir teju dubultā bieži, reizi 5–6 gados.

Jau šobrīd gaisa temperatūras kāpums ir 1,07 grādi vairāk, nekā tas bija 1850.-1900. gados.

Gaisa temperatūra pieaug jau kopš 1970. gada un visstraujāk - šai gadsimtā. Tā, piemēram, posms no 2016. līdz 2020. gadam bijis viskarstākais periods kopš 1850. gada. “IPCC” ziņojumā norādīts, ka šīs izmaiņas ir cilvēka rīcības izraisītas.

Jūras līmenis pieaug ļoti strauji.

Kūstošie ledāji un okeāna ūdens sasilšana veicina globālu jūras līmeņa celšanos. Kopš 1900. gada tas ir cēlies visstraujāk.

Okeāna ūdens sasilšana prasa ilgāku laiku. Ja gaisa temperatūra nepieaug vairāk par šiem 1,5 grādiem, tad turpmākos 2000 gadus jūras līmenis augs par 2 līdz 3 metriem.

Ja pārsniedz 2 grādu robežu, tad tie būs 2 līdz 6 metri attiecībā pret šībrīža līmeni.

Arktisko jūras ūdeņu ledāji sarūk.

Vēl viena būtiska lieta – reģionos aiz polārajiem lokiem gaisa temperatūra pieaug salīdzinoši pat straujāk nekā citviet pasaulē.

No 2011. līdz 2020. gadam arktisko loku ledāju kļuva vismazāk, un tā tas bija salīdzinājumā ar 1850. gadu. Bet, piemēram, pērnvasar ledāju apjoms saruka visvairāk tieši pēdējo 1000 gadu griezumā.

Divas trešdaļas no ekstrēmajiem laikapstākļiem 20 gadu laikā notikušas cilvēka ietekmes dēļ.

Kopš 1980. gada plūdu un lietavu apjoms visā pasaulē ir četrkāršojies.

Kaut arī tik ekstrēmiem laikapstākļiem nav izteikti viens iemesls, klimata pētnieki palēnām sāk pētīt tieši cilvēka radīto ietekmi konkrēti uz katru karstuma viļņa, plūdu, sausuma un vētras gadījumu.

Lielbritānijā bāzētais klimata ziņu resurss “Carbon Brief” apkopoja datus no 230 pētījumiem un secināja, ka 68 procentos gadījumu – 43 procentos karstuma viļņi, 17 procentos sausums, 16 procentos smagas lietavas – pēdējo 20 gadu laikā iemesls bijis cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas.

Pasauli pārņems moskītu pārnests vīruss.

Viens no pašlaik nepatīkamākajiem, moskītu pārnestajiem vīrusiem ir Denges vīruss, kas jau ir nogalinājis vismaz 10 tūkstošus cilvēku un iedragājis veselību vai labklājību 100 miljoniem cilvēku ik gadu.

“Aedes aegypti” moskīti pārnēsā šo slimību iepriekš neredzētās vietās. Zinātnes žurnāls “Nature” vēstīja, ka Denges vīruss varētu izplesties ASV, Meksikas, Austrālijas, Ķīnas un Japānas teritorijās jau pavisam drīz.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu