Nākamā gada 3.janvārī Krievijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēs spēku, ja kaimiņvalsts pilsoņi, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, līdz šodienai nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas tikai uz personām, kuras līdz 30.novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi.
Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, pārvalde īpaši uzsvēra nepieciešamību līdz 31.decembrim pieteikties atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku no 2024.gada 3.janvāra arī tad, ja Krievijas pilsonis būs iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.
Jau ziņots, ka no Latvijas plānots izraidīt vismaz 1213 Krievijas pilsoņi, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī, aģentūra LETA iepriekš uzzināja PMLP.
Minētās 1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam - 30.novembrim - nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti.
No personām, kas kavējās ar sava uzturēšanās statusa sakārtošanu Latvijā, 1344 līdz 30.novembrim ir iesniegušas dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Līdz decembra beigām apkopotā informācija liecina, ka vēl 904 personas ir šķērsojušas Latvijas ārējo robežu un pametušas valsti, informē pārvalde.
Galīgais to personu skaits, kurām likuma prasību neizpildes dēļ nāksies pamest Latviju, vēl tiks apkopots, jo 2024.gada 3.janvārī spēku zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023.gada 31.decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024.gada 31.martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.
Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, 6.decembrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.
Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.
Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Neskatoties uz šīm izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem sāka izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.
Līdz septembra sākumam ap 3500 personas nebija PMLP iesniegušas dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nebija veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija bija jāatstāj.
