Igaunijā nonākušas strupceļā politiskās diskusijas par to, vai vajadzētu liegt pašvaldību vēlēšanās balsot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, atzinis Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets.
Igaunijā nonākušas strupceļā diskusijas par pašvaldību vēlēšanu balsstiesību atņemšanu agresorvalstu pilsoņiem
Ministrs Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka valdības koalīcija nav izskatījusi šo jautājumu, jo sociāldemokrāti iebilst pret vēlēšanu tiesību ierobežojumiem.
Augusta vidū Igaunijas Tieslietu ministrija Lāneta vadībā pabeidza darbu pie likumprojekta, kas paredz aizliegt Igaunijā pastāvīgi dzīvojošajiem agresorvalstu pilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās. Pašreizējā situācijā šis aizliegums attiektos uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, jo abas šīs valstis īsteno agresiju pret Ukrainu.
Ministrs ERR sacīja, ka Tieslietu ministrijas un viņa pārstāvētās Reformu partijas atbalstītā likumprojekta virzība valdībā, kam sekotu izskatīšana parlamentā, ir apstājusies. Lānets norādīja, ka no vienas puses ir tiesību politikas argumenti, bet no otras puses ir viedoklis, ka tādam lēmumam ir nepieciešami konstitūcijas grozījumi. "Faktiski esam pata situācijā," atzina politiķis.
Tieslietu ministrija augustā, kad sagatavoja likumprojektu, arī sagatavoja juridisko analīzi, vai bez valsts pamatlikuma grozījumiem būtu iespējams liegt balsstiesības agresorvalstu pilsoņiem. Tomēr, kā teica Lānets, viennozīmīgu atbildi analīze nesniedza.
"Tieslietu ministrijas oficiālā analīze liecina, ka saprātīgāk būtu izmantot citus veidus, lai ierobežotu viņu piedalīšanos vēlēšanās, piemēram, ar papildu valodas zināšanu prasībām vai citiem kritērijiem," klāstīja ministrs.
Lānets arī norādīja, ka alternatīvas Krievijas pilsoņu balsstiesību atņemšanai varētu apspriest tikai pēc tam, kad koalīcija būs viennozīmīgi nolēmusi, ka balsstiesību atņemšana ir izslēgta no darba kārtības. Neraugoties uz strupceļu, šāda lēmuma pašlaik nav, uzskata tieslietu ministrs.
"Es nevaru teikt, ka šis jautājums ir svītrots no darba kārtības, jo tas ir arī viens no koalīcijas līguma punktiem, bet mēs to pēdējā mēneša laikā politiskā līmenī neesam apsprieduši. Tomēr es nedomāju, ka to vajadzētu svītrot no darba kārtības, jo drošības situācija nav mainījusies. Krievija ir tieši tāds pats agresors kā pagājušajā gadā," teica Lānets.
Pagājušā gada maijā Igaunijā dzīvoja 69 000 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu, kuriem ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās.
Nākamās pašvaldību vēlēšanas Igaunijā gaidāmas 2025.gada rudenī.