Par gada bezmugurkaulnieku izraudzīts ūdens ēzelītis (1)

Ūdens ēzelītis ir neliels saldūdeņu vēzis, kas pieder vienādkāju vēžu kārtai un ir radinieks 2022.gada bezmugurkaulniekiem - mitrenēm. Ūdens ēzelītis ir iedzelteni pelēks, līdz 1,5 centimetrus garš, gaišiem raibumiem klāts vēzis. Viena paaudze ilgst līdz 1,5 gadam.

Ūdens ēzelīši barojas ar augu atliekām, kas daļēji sadalījušās, kā arī uz tām augošajām sēnēm un baktērijām. Latvijā ūdens ēzelīši ir bieži sastopami un veido lielu biomasu, tādējādi tie ir nozīmīgi augu atlieku noārdītāji ūdenī. Vēži ir arī nozīmīga zivju barība.

Kā skaidro biedrība, ūdens ēzelītis ir izvēlēts par 2024.gada bezmugurkaulnieku, lai iepazīstinātu ar bieži sastopamu, taču daudziem nezināmu vēzi, parādītu sugas ekoloģiju un nozīmi ūdeņu ekosistēmās un uzsvērtu, ka ūdens ēzelīti var izmantot ūdeņu kvalitātes noteikšanā.

LEB ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951.gadā. Biedrība katru gadu kopš 1999.gada izvirza Gada kukaini un kopš 2008.gada arī citus Gada bezmugurkaulniekus ar mērķi izglītot sabiedrību par Latvijas dabu.

Par 2024.gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte

Turpinot pērn iesākto tradīciju izvirzīt gada simbola statusā arī gļotsēnes, šogad par gada gļotsēni tiek iecelta trauslā lāsenīte (leocarpus fragilis), informēja Latvijas Mikologu biedrības biedre Vija Sīmansone.

Trauslā lāsenīte, kamēr jauna, ir koša un labi pamanāma - izskatās kā krāsainas lāsītes, kas izgrezno sūnas vai citus augus. Visbiežāk novērojama vasaras beigās un rudens sākumā - sāk augt jūlija otrajā pusē un augustā, visaktīvāk aug septembrī. Nobriedušas brūnas var saglabāties arī vēlāk rudenī, līdz pat pavasarim.

Trauslā lāsenīte ir viena no 15 biežāk novērotajām gļotsēņu sugām Latvijā. Lāsenīšu ģintī tā ir vienīgā suga arī pasaulē. Gļotsēnes plazmodijs ir dzeltens vai bāli oranžs, stīgojošs. No plazmodija attīstās 2-4 milimetrus (mm) lieli izstiepta piliena formas augļķermeņi. Attīstības sākumā tie var būt dzelteni vai oranži, nobriestot kļūst tumšāk oranži, sarkanbrūni, brūni, kastaņkrāsas.

Sīmansone skaidroja, ka gļotsēnes nav sēnes, lai arī pēc skata tās var būt līdzīgas, turklāt gan vienas, gan otras vairojas ar sporām. Dzīves cikla agrākā ar aci redzamā stadija ir plazmodijs, kas pēc konsistences atgādina jēlu olas baltumu, taču pēc uzvedības - dzīvnieku, jo spēj pārvietoties ēdiena un piemērotākas vides meklējumos. Kad gļotsēne ir gana paēdusi, lai varētu radīt nākamo paaudzi, tā izrāpjas gaišākā un sausākā vietā, lai veidotu augļķermeņus, kuros nobriest sporas.

Viņas skatījumā, gļotsēnes ir samērā maz izzināta organismu grupa, lai gan pasaulē notiek pētījumi ne tikai gļotsēņu sistemātikā, bet arī konkrētu sugu iespējamā praktiskā pielietojumā medicīnā, enerģētikā un citās jomās. 2023.gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni - 231 suga, 20 varietātes un viena sīksuga.