Pirmo reizi kopš kara sākuma Ukrainai izdevies veikt triecienu pa Krievijas objektiem Ļeņingradas apgabalā. Šie objekti Krievijai ir ļoti svarīgi – pateicoties tiem, Krievija iegūst nozīmīgu daļu ienākumu no naftas eksporta. Veicot veiksmīgus uzbrukumus naftas termināļiem, Krievijas naftas eksports var samazināties par 40% jeb 1,5 miljoniem barelu naftas diennaktī.
Svētdien notikušajā dronu uzbrukumā Ustjlugai, kas ir lielākā Krievijas osta Baltijas jūras piekrastē (atrodas 1000 km attālumā no Ukrainas robežas), aizdegās kompānijas “Novatek” terminālis, kas darbojās ar gāzes kondensātu. Termināļa darbs pašlaik ir apturēts. Tas ir svarīgi, jo šis terminālis bija iesaistīts arī Krievijas spēku apgādē Ukrainā, vēsta “Bloomberg”.
Ļeņingradas apgabalā atrodas divi lieli termināļi naftas eksportam – viens no tiem atrodas Ustjlugā, bet otrs Primorskā – Somijas līča pretējā krastā. Ustjlugā tieši blakus “Novatek” termināliem atrodas aprīkojums, kas nepieciešams naftas iekraušanai tankeros, bet tālāk – naftas un tās produktu glabātuve.
Pēc “Kpler” datiem, no Ustjlugas un Primorskas uz ārvalstīm tiek eksportēti 75% “Urals” markas jēlnaftas. Kopumā naftas kuģi ik dienu no abām ostām izveda vairāk nekā 40% no jēlnaftas apjoma (1,5 miljonus barelu), ko Krievija eksportēja pa jūras ceļiem, periodā no 2023. gada janvāra līdz novembrim, vēsta “Bloomberg”.
“Urals” jēlnaftas cena decembrī nokritās mazliet zem 60 dolāriem par barelu. Līdz ar to, pa Baltijas jūru pārvadājamā nafta ļāva Krievijai nopelnīt ap 90 miljoniem dolāru diennaktī.
“Regulārie uzbrukumi vai kaujas dronu triecieni var ievērojami apgrūtināt vai pat apturēt Krievijas Baltijas jūras ostu darbību, līdz ar to Krievija būs spiesta samazināt eksporta apjomu. Tāpat pagājušajā nedēļā Ļeņingradas apgabalā uzbrukumos cieta “Rosneftj” naftas bāzes,” skaidro naftas un gāzes nozares eksperts Sergejs Vakuļenko.
Pēc viņa teiktā, alternatīvu ceļu tāda naftas apjoma izvešanai uz ārvalstīm Krievijai faktiski nav. “Urals” tiek eksportēta no rietumu ostām, bet Novorosijska (Melnās jūras piekrastē) var uzņemt vien papildu 300 000 barelu naftas diennaktī. Turklāt Novorosijskas osta atrodas tiešā Ukrainas tuvumā, un šī osta ir sasniedzama arī ar Ukrainas jūras droniem.
Eksporta termināļiem Barenca jūrā ir ierobežotas jaudas, bet naftu no un uz šiem termināļiem var piegādāt pa dzelzceļu. Savukārt transporta ceļi uz Ķīnu un Tālajiem Austrumiem ir pilnībā aizņemti, tādēļ papildus naftas apjomus uz turieni nav iespējams nosūtīt.
Baltijas jūras ostu darba apturēšana kļūs par “milzīgu šoku” Krievijas naftas tirgum, pieļauj “Rystad Energy” vecākais naftas tirgus analītiķis Viktors Kurilovs. Tirgus jau reaģēja uz dronu uzbrukumu Ustjlugai – pirmdien “Brent” markas jēlnaftas cena palielinājusies par 1%, kas norāda, ka tirgus dalībnieki ir noraizējušies par iespējamiem piegāžu pārtraukumiem jau tuvākajā laikā.
