Tā kā saistībā ar manu nostāju par liekajām lauku skolām daudzi jau tāpat uzskata, ka vēlos iznīcināt Latvijas laukus, nav nekāda iemesla pie viena neiet soli tālāk. Tātad – Latvijas lauksaimnieki. Valstī nav daudz privātā biznesa sektoru, kuri uzskata, ka viņiem pienākas no valsts nauda par to, ka biznesā bijis sūdīgs gads. Principā tā ir tikai lopkopība un zemkopība.
Abās nozarēs šis ir diezgan līdzīgi – pārāk sausa vasara? Eu, valsts, dod man kompensācijas! Pārāk slapja vasara? Kur ir manas kompensācijas? Krusa? Kompensācijas! Valsts tikai atpogā maciņu. Pēc tam nākamajā gadā, kad laikapstākļi ir lieliski un lauku uzņēmēji piedzīvo rekordražas, viņi to atzīmē, dodoties uz luksusa auto saloniem, lai iegādātos savām dzīvesbiedrēm baltus džipus. Un šis nav mans iztēles auglis vai hiperbola. Bet tas pilnīgi normāli – viņi taču valstij neko nav parādā.
Šogad ir tas gads, kad arī lopkopjiem viss slikti – vispirms iepriekšējā ziemā tirgū nokrita piena cenas, bet pēc tam sekoja ārkārtējs sausums, kura dēļ nebija iespējams sagatavot dzīvniekiem barību ziemai. Par šīm abām lietām, protams, pienākas kompensācijas no valsts.
Mans galvenais jautājums – kāda velna pēc? Nu tā pavisam racionāli un pēc būtības. Bez kaut kādiem patosainiem “lauksaimnieki baro visu Latviju!” vai “tie ir pēdējie cilvēki, kas uztur Latvijas laukus pie dzīvības”. Realitātē tas ir tāds pats privātais bizness kā jebkurš cits. Un tāpat realitātē latvieši veikalos pērk lēto Polijas cūkgaļu, bet pašmāju lopkopji pienu pārdod lietuviešiem.