Ārlietu ministrija (ĀM) ir vērsusies pie nozaru ministrijām un valsts institūcijām ar aicinājumu sniegt priekšlikumus turpmākai Eiropas Savienības sankciju pret Krieviju stiprināšanai, informēja ĀM.
Ārlietu ministrija aicina vērtēt Krievijas agresiju atbalstošu ārvalstu pilsoņu iesaisti Latvijas uzņēmumos (4)
ĀM aicina vērtēt, vai nozīmīgu Latvijas uzņēmumu un organizāciju vadības struktūrās ir identificējami Krievijas, Baltkrievijas vai citu trešo valstu pilsoņi, kas tieši vai netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā un kas varētu būt saistīti ar Krievijas valsts struktūrām. Ja šādas personas un to saikne ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma īstenoto agresiju tiks identificētas, ĀM ierosinās pret šīm personām vērst Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus.
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzsver, ka no 2022.gada 24.februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvijas atbildīgās iestādes ir pastāvīgi strādājušas, lai identificētu un novērstu gadījumus, kad Latvijā darbojas Krievijas vai citu trešo valstu personas, kas saistītas ar Putina režīmu un tā īstenoto agresiju pret Ukrainu.
"Šis nepārtrauktais darbs turpinās un, lai to paveiktu, esam vērsušies pie nozaru ministrijām ar lūgumu izvērtēt, vai nozīmīgos Latvijas uzņēmumos augsta ranga amatus neieņem trešo valstu pilsoņi, kas atbalsta Putina režīmu un tā īstenoto agresiju pret Ukrainu," pauž Kariņš.
Kā norādīja ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte, šis ir preventīvs solis, lai atbildīgās institūcijas veiktu izvērtējumu par ārvalstu pilsoņiem savās pārraugāmajās nozarēs. Viņa atzīmē, ka ĀM rīcībā nonākusī informācija par atsevišķiem gadījumiem liecina par nepieciešamību veikt šādu izvērtējumu.