"Pērn straujus apgriezienus uzņēma saules elektrostaciju būvniecība, kas gadu iepriekš (2022.gadā) bija tikai ideju līmenī. 2024.gadā šis saules elektrostaciju bums turpināsies, tomēr turpmākos gados to attīstību ierobežos brīvo pieslēguma jaudu pieejamība," nozares apskatu sniedz Edgars Bergholcs, Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs.
2024.gadā var prognozēt pieprasījuma palielināšanos pēc saules bateriju akumulatoriem abos segmentos - gan privātmājām, gan saules elektrostacijām. To sekmēs grozījumi elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā, kas nosaka, ka no šī gada tā vairs nav pieejama jaunajiem pieslēgumiem, bet esošie klienti varēs nodot kopējā tīklā tikai 20%. Pieprasījums pēc saules baterijām sagaidāms arī saules parkos. Tomēr kā trūkumu jāmin, ka vēl joprojām nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par saules bateriju uzstādīšanu, kas atbildīgajām ministrijām ir iekavēts mājasdarbs.
Lai arī šobrīd ir normalizējušās saules paneļu piegādes, tomēr uz atsevišķām komponentēm šis pieprasījums Eiropā vēl joprojām saglabājas augsts, līdz ar to ilgāks ir arī piegādes laiks. Viens no šādiem piemēriem ir slēgiekārtas saules parkiem, kuru piegādes ierobežo “Sadales tīkla” prasības izmantot tikai noteiktu ražotāju iekārtas. Mūsuprāt, ņemot vērā esošo situāciju ar to trūkumu un vienlaikus lielo skaitu nododamo saules parku, būtu nepieciešams pārskatīt normatīvus un pievienot citus ražotājus, kuru slēgiekārtas drīkst izmantot saules parku būvniecībā. Pretējā gadījumā veidojas situācija, ka saules parks ir izbūvēts, bet jāgaida uz noteiktu ražotāju slēgiekārtām, kas var aizņemt vairākus mēnešus.
Domājot par autonomas elektroenerģijas ražošanu, būtu svarīgas valsts atbalsta programmas arī pašvaldības infrastruktūrai, piemēram, lai nodrošinātu ar saules enerģiju publiskas ēkas - izglītības iestādes, kultūras namus, bibliotēkas, pašvaldības ēkas, sporta un ledus halles. Šobrīd valsts atbalsts tiek paredzēts tikai privātmāju īpašniekiem. Savukārt šo atbalsta programmu paplašināšana sniegtu būtisku ieguldījumu arī X-stundai, nodrošinot arī pašvaldību kritiskās infrastruktūras darbības ilgtspēju force majore situācijās. Jāmin, ka šobrīd pašvaldības praktiski neiesaistās saules parku projektos, ņemot vērā to finanšu ierobežotību.
Vēl jauna tendence ir valsts kapitālsabiedrību aktīva iesaiste atjaunojamo energoresursu projektos, kas principā ir pozitīva. Vienlaikus šo projektu īstenošanai ir jābūt pamatotai un izsvērtai, kā arī sabiedrības interesēs. Piemēram, vai pietiekami pamatoti ir būvēt vēja parkus valsts mežos Latvijas vidienē un ziemeļaustrumos, kas ir ārpus piejūras teritorijas un kur vienmēr ir mazāks vējš?
