FAKTOMĀTS ⟩ Galvenie Kremļa meli, kurus Putins centās popularizēt intervijā ar Karlsonu (26)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Takers Karlsons
Takers Karlsons Foto: Reuters/ScanPix

Krievijas diktators Vladimirs Putins divas stundas ilgajā intervijā ar Amerikas Savienoto Valstu konservatīvā spārna populārāko mediju personību Takeru Karlsonu izteica vairākus nepamatotus, melīgus un sazvērnieciskus uzskatus.

Karlsons, kurš dažas dienas pirms gaidāmās intervijas nosauca to par "pretindi korumpētajiem medijiem", sarunas laikā ar Putinu neizrādīja īpašu pretestību Kremļa saimnieka apgalvojumiem. Tā vietā divas stundas un sešas minūtes Putinam tika dota platforma nepamatotu ideju popularizēšanai, turklāt brīžiem arī pats Karlsons labprāt iesaistījās šajā procesā.

Amerikas Savienoto Valstu konservatīvā spārna populārākā mediju personība Takers Karlsons.
Amerikas Savienoto Valstu konservatīvā spārna populārākā mediju personība Takers Karlsons. Foto: Gavriil Grigorov/AP

Kad Karlsons intervijas laikā jautāja Putinam, kurš ir atbildīgs par gāzes cauruļvada "Nord Stream" uzspridzināšanu, diktators 2022. gada incidentā vainoja Amerikas Savienotās Valstis. Neskatoties uz to, ka izmeklēšana saistībā ar notikušo joprojām turpinās un neviena valsts joprojām nav uzņēmusies atbildību par incidentu, šķita, ka Karlsons tam piekrīt.

Karlsons arī jautāja Putinam, vai Krievija atbrīvos ASV laikraksta "The Wall Street Journal" žurnālistu Evanu Gerškoviču, kurš nu jau gandrīz gadu tiek turēts apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām spiegošanā.

"Puisis acīmredzot nav spiegs," sacīja Karlsons un tūlīt piebilda – "varbūt viņš kaut kādā veidā pārkāpa jūsu likumu, bet viņš nav superspiegs, un visi to zina". Putins savukārt uzstāja uz pretējo un apgalvoja, ka Gerškovičs neesot tikai žurnālists.

Gan ASV Valsts departaments, gan arī "The Wall Street Journal" un Žurnālistu aizsardzības komiteja (Committee to Protect Journalists – angļu val.) turpina uzstāt, ka apsūdzības pret Gerškoviču ir nepamatotas. Reaģējot uz Karlsona interviju ar Putinu, "The Wall Street Journal" norādīja, ka mēģinājumi Gerškoviču attēlot kā kaut ko citu, izņemot žurnālistu, ir "pilnīgs izdomājums", un turpina pieprasīt viņa tūlītēju atbrīvošanu.

Takera Karlsona retorika pēdējos gados kļūst arvien draudzīgāka Krievijai. Par to liecina arī fakts, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī viņš apšaubīja ASV atbalstu Ukrainai un virzīja dažādus Kremļa propagandas vēstījumus par karu. Viņa izteikumus vairākkārt pārraidījuši arī Kremļa kontrolē esošie Krievijas mediji.

Intervija ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu notiek Kremlim izšķirošā brīdī – kamēr republikāņi bloķē militāro palīdzību Ukrainai 60 miljardu dolāru apmērā, tajā aktualizētās tēmas nav nekas jauns vai iepriekš nedzirdēts.

Putins kārtējo reizi apgalvo, ka Ukraina esot "mākslīgi radīta valsts"

Putins interviju sāka ar 30 minūšu garu monologu, kurā sīki un smalki izklāstīja savu redzējumu par Krievijas un Ukrainas vēsturi, atgriežoties gadsimtiem senā pagātnē. "Ukraina ir mākslīgi radīta valsts, kas tika izveidota pēc Staļina gribas," pauda Putins, atsaucoties uz bijušo Padomju Savienības diktatoru Josifu Staļinu.

Šāds Putina spriedelējums tādā vai citādā veidā jau ir dzirdēts vairākas reizes. Šoreiz Putins apgalvoja, ka tagadējā Ukraina bijusi daļa no Krievijas teritorijas jau devītajā gadsimtā. Viņa ieskatā Ukrainas valsts kā daļa no Padomju Savienības tika izveidota 1922. gadā un līdz tam nekad neesot pastāvējusi. Pēc Otrā pasaules kara Ukrainai esot piešķirtas Polijas, Ungārijas, Rumānijas un citu valstu teritorijas, uz kurām tai nebija vēsturisku pretenziju.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Putina vēsturiskais skatījums neatbilst patiesībai, jo tagadējās Ukrainas teritorijas simtiem gadu kontrolēja vairākas valstis vai impērijas, bet par daļu no Krievijas impērijas tās kļuva tikai 18. gadsimta sākumā.

"Putina agresija Ukrainā tiek attaisnota ar smagiem vēsturiskiem kropļojumiem, kas ar nolūku sajauc devītajā gadsimtā Kijivā dibināto Seno Krievzemi ar Krievijas valsti, kas sāka veidoties tikai pēc vairākiem gadsimtiem Maskavā," akcentē Čikāgas Universitātes Krievijas vēstures profesore Feita Hillisa.

Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Krievijas diktators Vladimirs Putins. Foto: SPUTNIK/VIA REUTERS

Kārtējo reizi varam pārliecināties, kā Putins, manipulējot ar vēstures faktiem, mērķtiecīgi nonivelē Ukrainas nacionālo identitāti, valsts suverenitāti un integritāti. Ukraina tiek pozicionēta kā uz "krievu zemju" rēķina mākslīgi radīta valsts.

"Putins droši vien uzskata, ka ukraiņi nav pietiekami sena tauta, lai tā būtu "īsts" etnoss, "īsta" nācija. Mēs gan varam izlemt, cik zinātniski pamatots ir šāds apgalvojums, kas, ja to attiecinātu uz ASV, liktu domāt, ka tā ir britu nācija," norāda Muskingumas Universitātes politikas zinātnes profesors Ričards Arnolds.

Ukrainas iedzīvotāji gadsimtiem ilgi saglabāja politisko un lingvistisko identitāti, kas atšķīrās no krievu identitātes. 19. gadsimtā sāka attīstīties arī ukraiņu nacionālisms jeb uzskats, ka ukraiņi veido atsevišķu nāciju, kurai vajadzētu būt savai valstij.

"Ukrainas valstiskuma izcelsme ir sarežģīta un par to ir ilgi diskutēts, taču dokumentētās atsauces uz Ukrainu ir gadsimtiem senas," uzsver Rietumvirdžīnijas politikas zinātnes profesors Ēriks Hērons. "Neatkarīgi no tā, kad izveidojās formāla Ukrainas valsts, tā netika "veidota pēc Staļina gribas", un tās pamati tika veidoti gadsimtu gaitā, attīstot unikālu nacionālo identitāti," rezumē profesors.

Putins arī klāstīja, ka Polija, neatdodot Dancigas koridoru Vācijai, esot "aizgājusi par tālu, liekot Hitleram sākt Otro pasaules karu, uzbrūkot viņiem". "Kāpēc Polija bija tā, pret kuru 1939.gada 1.septembrī tika uzsākts karš? Polija bija nepiekāpīga, un Hitleram nekas cits neatlika kā sākt īstenot savus plānus," spriedelē Putins.

Putins intervijā apgalvo, ka Krievija Ukrainā īsteno "denacifikāciju"

Krievijas diktators Vladimirs Putins savu iebrukumu Ukrainā pamatoja ar apgalvojumu, ka Krievija cenšas valsti "denacificēt". Intervijas laikā Karlsons jautāja, vai Putins ir sasniedzis mērķus, ko viņš izvirzīja pirms iebrukuma Ukrainā.

"Nē," atbildēja Putins. “Mēs vēl neesam sasnieguši savus mērķus, jo viens no tiem ir denacifikācija. Tas nozīmē visu veidu neonacistu kustību aizliegšanu." Jāatzīmē, ka "denacifikācija" ir viens no propagandas saukļiem Putina arsenālā.

Takers Karlsons un Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Takers Karlsons un Krievijas diktators Vladimirs Putins. Foto: SPUTNIK/VIA REUTERS

Neskatoties uz viņa apgalvojumiem, nav nekādu pierādījumu, ka Ukraina ir nacistu valsts. Šos Kremļa un Putina melus jau neskaitāmas reizes ir pārbaudījuši gan dažādi eksperti, gan arī žurnālisti. Vēsturnieki, kas pēta genocīdu un holokaustu, ir nosodījuši Putina naratīvu, nosaucot to par "faktoloģiski nepareizu, morāli nepieņemamu un dziļi aizskarošu".

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ebrejs, turklāt viņa ģimene cieta no holokausta. Zelenska vectēva trīs brāļus kopā ar viņu vecākiem un citiem ģimenes locekļiem noslaktēja vācu okupanti.

Starptautiskās sabiedrības sašutumu pērn izraisīja Putina izteikumi par Zelenska izcelsmi ikgadējā ekonomikas forumā Sanktpēterburgā. "Man ir daudz draugu ebreju. Viņi saka, ka Zelenskis nav ebrejs, ka viņš ir apkaunojums ebreju tautai. Es nejokoju," konferencē pauda Putins.

Nevar noliegt, ka Ukrainā pastāv neonacistu grupas, tomēr tādas eksistē arī Amerikas Savienotajās Valstīs un Krievijā.

ASV Valsts departaments jau 2022. gadā paziņoja, ka Putins izmanto patiesības graudu, lai "manipulētu ar starptautiskās sabiedrības domu, velkot nepatiesas paralēles starp Maskavas agresiju pret Ukrainu un Padomju Savienības cīņu pret nacistisko Vāciju".

Atlantijas Padomes Eirāzijas centra vecākais direktors un bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts savukārt norāda uz Pjū pētniecības centra 2019. gadā veikto aptauju, kas atklāja, ka Ukraina ir viena no tām Eiropas valstīm, kurās ir vislielākais to cilvēku īpatsvars, kuri pauduši "labvēlīgus uzskatus" par ebrejiem. Herbsts piebilst, ka arī pirms Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nākšanas pie varas valsts politiskajā elitē atradušies ebreju izcelsmes politiķi, piemēram, premjerministrs Volodimirs Groismans.

Putins apgalvo, ka "ASV vada ēnu valdība", nevis ievēlēti līderi

Pēc Takera Karlsona pamudinājuma Putins intervijā arī norādīja, ka Amerikas Savienotās Valstis nevada to ievēlētās amatpersonas.

"Jūs esat aprakstījis divus gadījumus, kad ASV prezidenti pieņem lēmumus, ko pēc tam izgāž valsts aģentūru vadītāji. Izklausās, ka aprakstāt sistēmu, kuru nekontrolē tie, kas amatos tikuši ievēlēti," secina Karlsons.

"Tieši tā, tieši tā," steigšus piekrīt Putins.

Arī šī sazvērestības teorija ir jau vairākas reizes pārbaudīta un atzīta par nepamatotu.

Kā norāda eksperti, Krievijas diktators un Kremlis labi pārzina Takera Karlsona auditoriju. Putina apgalvojumi par "ēnu valdību" tikai veicina ASV sabiedrības turpmāko šķelšanos, kas ir viens no viņa galvenajiem mērķiem. Kā akcentē korporācijas RAND eksperts Tods Helmuss, kurš ir pētījis Krievijas vadītās propagandas kampaņas, Putina galvenais uzdevums intervijā bija virzīt tādu naratīvu, kas palielinātu pretestību palīdzības sniegšanai Ukrainai.

Tas, ka Kongress nav sniedzis lielāku palīdzību Ukrainai, palīdz atspēkot ideju par jebkādu "ēnu valdību" ASV, kas darbojas Ukrainas labā, akcentē Rietumvirdžīnijas politikas zinātnes profesors Ēriks Hērons.

"Prezidentam nav "ēnu valdības", kas novirzītu resursus Ukrainai, nepakļaujoties Kongresa lēmumiem," uzsver Hērons. Kongresa locekļi pieņem lēmumus par ASV budžetu, "un viņu vēlmes nesakrīt ar prezidenta vēlmēm. Kamēr situācija nav mainījusies, Ukraina nesaņem palīdzību no ASV tieši Kongresa locekļu pieņemto lēmumu dēļ," rezumē Hērons.

Komentāri (26)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais