Aizvadītajā gadā par vienu no aktuālākajām tēmām kļuva vardarbības ģimenē problēma. Saskaņā ar policijas datiem šādu nodarījumu skaits pieaug, un biežāk arī notiek pārkāpumi par liegumiem. Policija nevar vienmēr pagūt ierasties un novērst apdraudējumu, tādēļ nākamgad ar tiesneša lēmumu lieguma tuvoties pārkāpējiem būs jānēsā elektroniskās uzraudzības aproce, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.
Valsts policijas dati liecina, ka par 93% pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad varmāka draud ar slepkavību vai smagiem miesas bojājumiem: ja 2022. gadā tika reģistrēti 111 šādi gadījumi, tad 2023. gadā - jau 2014. Ievērojami pieaudzis arī vajāšanas gadījumu skaits: gandrīz par 60%, salīdzinot 2022. un 2023. gadu.
Lēmumi par pagaidu aizsardzību pērn noteikti pret gandrīz 4500 personām, kas ir par 627 gadījumiem vairāk nekā 2022. gadā. Taču varmākas šos aizliegumus mēdz pārkāpt. Pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, pārkāpumu skaits pieaudzis par 44%: no 568 2022. gadā līdz 815 2023. gadā.
Nesen policijas ātras reakcijas rezultātā izdevās novērst uzbrukumu jaunai sievietei Rīgā, kuru mēģināja nolaupīt ar nazi bruņojies varmāka. Sievieti izglāba kaimiņi, un policija uzbrucēju drīz pēc tam arestēja. Tomēr katram varmākam, kuram tiesa noteikusi aizliegumu tuvoties upurim, nav iespējams pielikt klāt policistu. Tieši tādēļ, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi, Latvijā varmākas sāks uzraudzīt elektroniski.
"Tūliņ plānojam jau iepirkumu palaist. Es ļoti ceru, ka mēs varēsim nākamgad sākt reāli izmantot, jo tas viss ir laikietilpīgi. Tās ir zināmas izmaiņas, skar cilvēktiesību jautājumu, jo tā ir pastāvīga kontrole šīm varmākām, un ir iesniegti mūsu grozījumi tieši ar šo ieviešanu," raidījumam “Panorāma” skaidroja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Varmākas, cietušās personas un policijas signāli būs vienā sistēmā, jo aproce brīdinās gan upuri, gan policistus, ja varmāka pārkāps tuvošanās aizlieguma zonu.
"Tiesnesis pieņemot lēmumu par pagaidu aizsardzību, iekļauj arī aizliegumu tuvoties par noteiktu attālumu. Šai aprocei ir trīs tehniskās darbības punkti: potenciālais upuris jeb cietušais, varmāka (tehniskā ierīce ļaus identificēt, ka tuvojas) un trešais – dežūrdaļa, kur aiziet signāls. Vai nu varmāka izgājis vai noņēmis aproci, vai devies tur, kur nedrīkst. Tas dod laiku reaģēt, būt soli priekšā," raidījumam atklāja Ruks.
Plašāk skaties sižetā!