Antarktīda ir auksta, bīstama, cilvēka dzīvībai naidīga vieta. Ledainās ielejas, sauszemes un dzīvības trūkums, saltā vientulība – tas viss mums atgādina, cik patiesībā trausli mēs, cilvēki, esam un cik ļoti atkarīgi no mums pazīstamas, labvēlīgas vides. Erebusa aviokatastrofa sākas ar bīstamu, beigās nāvējošu izklaidi – cilvēka vēlmi atklāt, varbūt pat pieradināt Antarktīdu, padarot to kaut uz mirkli pieejamu ikkatram. Šī vēlme plūst caur miljoniem cilvēku dzīslām, kuri tūliņ uz vietas ir gatavi iesaistīties riskantā, dzīvībai bīstamā rotaļā. Tādi bija arī bēdīgi slavenā Jaunzēlandes reisa 901 pasažieri, kas 1979. gada 28. novembrī kāpa lidmašīnā, lai pa ceļam uz galamērķi piedzīvotu, iespējams, lielāko risku savā mūžā.
Nepareizais maršruts un katastrofa
1970. gadu beigās tūristu interese no putna lidojuma aplūkot Antarktīdas iespaidīgās ainavas bija sasniegusi savu zenītu, tāpēc Jaunzēlandes aviokompānija “Air New Zealand” piedāvāja regulārus reisus, kas pasažieriem šo vienreizējo iespēju arī sniedza. 1979. gada 28. novembrī gaisā pacēlās divus gadus kalpojusī lidmašīna “TE901” ar 237 patīkami satrauktiem pasažieriem, kas nevarēja vien sagaidīt, kad paši savām acīm varēs redzēt Antarktīdu. Tikmēr 20 cilvēku apkalpe darbojās, lai 12 stundas ilgais lidojums pasažieriem būtu komfortabls un noritētu bez starpgadījumiem.