Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.
Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.
Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.
Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".
LDDK prezidents uzsvēra, ka uzņēmējiem ir jābūt konkurētspējīgiem, lai ieietu pasaules tirgū, un attiecīgi valstij ir jāizveido konkurētspējīga sistēma, taču valsts pusē vēl ir daudz darāmā, lai noņemtu birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai.
Savukārt, runājot par sociālā dialoga stiprināšanu, Bite sacīja, ka iepriekšminēto prioritāšu ieviešana būs atkarīga no tā, "vai spēsim sarunāties un pāriet pie pamatotiem argumentiem un aprēķiniem un tad vienoties par gala versiju".
Vienlaikus Bite sacīja, ka sociālā dialoga kvalitāte iepriekšējos gados ir bijusi "švaka, lai neteiktu - slikta". Tomēr šajā gadā aizmetņi sociālajam dialogam veidojas pozitīvāki. Šis gads būs rādītājs tam, vai izdosies nonākt no sarunām līdz darbiem, lai izpildītu kopējo mērķi - labklājības celšanu.
Bite norādīja, ka uzņēmēji ir tie, kas veido valsts ekonomikas asinsriti, un uzņēmēju daudzums valstī ietekmē visu iedzīvotāju labklājību. Tāpēc ir svarīgi, lai vide, kurā uzņēmēji strādā, ir pievilcīgāka.
LDDK turpmākās prioritātes sadalītas piecos virzienos, tostarp plānots pievērsties LDDK reputācijai un ietekmei, stiprinot sociālo dialogu, palielinot biedru skaitu, nodrošinot LDDK organizācijas pilnveidi un finansiālo ilgtspēju.
Tāpat plānots pievērst uzmanību ekonomikas un uzņēmējdarbības videi, tostarp nodokļu politikai, birokrātijas mazināšanai, enerģētikas, klimata un vides politikai. LDDK ieskatā būtiska ir arī uzmanība izglītībai un nodarbinātībai, veicinot cilvēkresursu pieejamību, un profesionālo ievirzi jauniešu izglītība.
Starp LDDK prioritātēm ir arī sociālās un darba tiesības, tostarp darba vides pilnveide, darba likuma pilnveide, kā arī veselības aprūpe. Turpmāk plānots pievēst uzmanību arī starptautiskajām attiecībām un pārrobežu tirdzniecībai, tostarp darba devēju starptautiskajai pārstāvniecībai un Ukrainas atjaunošanai.
Bite norādīja, ka atbilstoši LDDK aprēķiniem, īstenojot prioritātes, valsts fiskālo telpu būtu iespējams palielināt par 400 miljoniem eiro.
Vienlaikus pasākumā tika prezentēta arī LDDK jaunā vizuālā identitāte.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs sacīja, ka 2023.gadā organizācijai apritēja 30 gadu, un jaunais zīmols iezīmē jaunu posmu LDDK darbībā.
LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis un sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam. LDDK misija ir veidot Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.
