Lai saņemtu atkārtotu pastāvīgās uzturēšanās atļauju šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, ir jāzina latviešu valoda. Šo normu par atbilstošu konstitūcijai šonedēļ atzina Satversmes tiesa. Kopumā tā attiecas uz 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu. Neviena piespiedu izraidīšana šī iemesla dēļ vēl nav notikusi, bet līdz februāra beigām šāds rīkojums attieksies uz aptuveni 800 personām, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Tiesas prāvā iezīmējās vēl kāds iepriekš plaši neapspriests fakts -
Latvijā dzīvo vairāk nekā 4000 Krievijas pilsoņu, kuriem nemaz nav jāapliecina latviešu valodas zināšanas.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022.gada septembrī Saeimā steidzamā kārtā pārskatīja uzturēšanās nosacījumus šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Politiķi noteica, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmējiem jāapliecina latviešu valodas prasme pamata līmenī. Ja gada laikā nenokārtos eksāmenu, uzturēšanās atļauja vairs nebūs derīga. Spriedze pieauga, vieni teica, ka pensionāru izraidīšana valodas nezināšanas dēļ pārkāpj cilvēktiesības, citi, ka tiem, kuri nodzīvojuši šeit teju visu mūžu, jāpārtrauc dzīvot “krievu burbulī” un beidzot jāapgūst valsts valoda vismaz sarunvalodas līmenī.
Deutche Welle kanālam daugavpiliete Marija Sokolova stāstīja, ka šeit dzīvo 48 gadus, tomēr valsts valodas eksāmenā izkritusi, jo latviski runā slikti. Viņa baidoties, ka arī atkārtoto pārbaudi nenokārtos, zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļauju un viņai Latvija būs jāatstāj.
Satversmes tiesā vērsās vairāki desmiti krievu. Viņi uzskatīja, ka jaunā kārtība nav taisnīga: ir aizskartas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, citiem šeit dzīvojošajiem ārvalstniekiem līdzīgā statusā neprasa apliecināt valsts valodas prasmes. Pieteikumu tiesai aktīvi palīdzēja gatavot politiskā partija “Saskaņa”. Parakstīties varēja Daugavpilī, Liepājā un Rīgā.
Krievija ir iekļauta to valstu sarakstā, kuras pilsoņiem, pieprasot uzturēšanās atļaujas, tiek veikta papildu pārbaude.
Ir jāaizpilda anketas, kuras nosūta arī uz drošības iestādēm.
Tiesa lēma, ka likums atbilst Satversmei. Saeima ir ņēmusi vērā ģeopolitisko kontekstu un riskus, ko var radīt personas ar Krievijas pilsonību. Proti, citu ārzemnieku pilsonības valstis nav sākušas karadarbību kaimiņvalstīs un vēsturiski nav apdraudējušas Latvijas valsts drošību. Arī pienākums latviešu valodu zināt otrajā pamatlīmenī ir vērsts uz valsts valodas stiprināšanu un citu cilvēku tiesību aizsardzību.
Plašu rezonansi izraisījušais likumprojekts pēc būtības dod vēl divus gadus laika šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem nokārtot valsts valodas eksāmenu. Tādu, kuri izkrita arī otrajā reizē, ir vairāk nekā četri tūkstoši (4262). Šajā laikā viņi saglabā iespēju strādāt, kā arī saņemt valsts pakalpojumus, tai skaitā pensijas un pabalstus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apkopojusi arī ziņas par 2000 personām, kurām pastāvīgās uzturēšanas atļaujas zaudēja spēku, bet kuras nav sniegušas par sevi nekādu informāciju. Viņām bija jāizceļo no Latvijas līdz 30.novembrim.
Neskatoties uz to, ka pagaidām nav izsniegts neviens izbraukšanas rīkojums, Valsts drošības dienests ir fiksējis vairākus dezinformācijas izplatīšanas gadījumus, kuru mērķis ir veidot sabiedrībā negatīvu attieksmi pret pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem un Krievijas pilsoņu pārbaudēm.
Pēc jaunā gada sociālajos tīklos tika izplatīts video, kā robežsargu pavadībā kādu vīrieti nogādā uz Latvijas - Krievijas robežu. Kaut Kremļa mediji apgalvoja, ka šis ir "visu krievu pensionāru deportāciju sākums",
realitātē šeit izraidīts tika Krievijas pilsonis Boriss Katkovs, kuru iekļāva "melnajā sarakstā" saistībā ar ilgstošu un sistemātisku darbošanos Krievijas interesēs.
Krievvalodīgos "Telegram” kanālos populārs kļuva arī video ar kādas Baltkrievijas pensionāres stāstīto, ka viņu izraida, jo nav kārtojusi valodas pārbaudi. Kaut šī norma uz Baltkrievijas pilsoņiem nemaz neattiecas.
Šobrīd Latvijā ir divas Krievijas pilsoņu grupas, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanas atļaujas un pret kuriem ir atšķirīgas prasības:
25 000, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma jaunais regulējums, bet ir 4814 cilvēki, kuri tiesības uzturēties mūsu valstī saņēma līdz 2001.gadam uz iepriekšējā likuma (“Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”) pamata un viņiem latviešu valodas eksāmens nav jākārto. PMLP informācija liecina, ka
viņu vidū ir arī atvaļinātās militārpersonas un to ģimenes locekļi.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka Latvijas valsts drošību apdraud Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas, kurās tiek izmantota arī propaganda un dezinformācija. Un valstij ir rīcības brīvība izvērtēt dažādus valsts drošības riskus un attiecīgi arī mainīt savu imigrācijas politiku, lai uz tiem reaģētu.