NO SŪDZĪBAS LĪDZ REDZAMĪBAI ⟩ Kā sūdzēties, ja piegriezies, ka tevi nedzird

Foto: Publicitātes foto
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X

Mēs visi mākam sūdzēties. Un demokrātijai tā arī vajag! Tāpēc ir radīta Sūdzambībele – tava rokasgrāmata no sūdzības līdz rīcībai. Atpazīsti savus sūdzēšanās paradumus un uzzini, kā tos likt lietā, veidojot demokrātiskāku sabiedrību.

Sūdzies ar mēru

Iespējams, mēs visi kādā brīdī esam nodomājuši, ka mūsu intereses un vajadzības ir absolūti vienaldzīgas tiem, kas ir pie varas. Sajūta, ka tevi neuzklausa, pārtrauc, nesaprot – tā ir kaitinoša sadzīviskā sarunā, un tā ir vēl kaitinošāka attiecībās ar valsti. Pukošanās, čīkstēšana un sūdzēšanās šķiet teju automātiska reakcija tādos brīžos. Un labi, ka tā, jo sūdzībām var būt ļoti noderīgi blakusefekti – tās tevi izceļ no pūļa, parāda tavu atšķirīgo viedokli, demonstrē tavu atklātību un godīgumu, kā arī parāda citiem tavu vēlmi piedalīties problēmu risināšanā. Un,

pat ja mēs sūdzamies tikai sūdzēšanās pēc – lai dabūtu neapmierinātību ārā no sistēmas, vienmēr var gadīties sasniegt dzirdīgas ausis un apvienot spēkus tālākai rīcībai.

Sūdzēšanās gan, visticamāk, nebūs diez ko produktīva, ja gāzīsim ārā īgnumu par visu pastāvošo iekārtu, tāpēc viens padoms ir izmantot “sūdzību sviestmaizes” metodi – kur savu nešpetnāko sūdzību var pasniegt, no abām pusēm iepakotu diplomātiskākos un pozitīvākos novērojumos. Vai vismaz katrai sūdzībai atrast zelta maliņu – proti, ja ir, par ko kašķēties, tad jābūt arī, par ko sajūsmināties. Mūsu sūdzības ņem vērā, ja spējam parādīt, ka redzam slikto, bet novērtējam arī labo.

Produktīva sūdzēšanās ir līdzsvara māksla – gluži kā demokrātija.

Vai tu uzticies demokrātijai? Un demokrātija tev?

Foto: Publicitātes foto

Ja mēs vēlamies, lai demokrātijā esam redzēti un dzirdēti, mums arī pašiem jāapzinās un jāstiprina sava nozīmība. Proti, uz visiem laikiem jāatmet “ko tad es, es jau neko” filozofija un jāpieņem, ka demokrātija bez tevis ir nepilnīga. Demokrātijai ir svarīga ikkatra, arī tava, it sevišķi tava sūdzība un tava balss – varbūt esi to dzirdējis un nodomājis, ka tie ir sentimentāli pekstiņi. Lai mazinātu šo pesimistisko pārliecību, ir jārīkojas un jāpavēro savas rīcības sekas. Piedalies demokrātiskos procesos un skaties, kā tieši tu tos vari ietekmēt. Varbūt tas ir tieši tevis ziedotais eiro, kas palīdz savākt visu nepieciešamo summu kādam svarīgam mērķim,

varbūt tā ir tieši tava balss, kas pārvelk mazpartiju pāri 5% strīpai, un varbūt tas ir tieši tavs viedoklis sociālajos tīklos, kas sapurina kādu politiķi un liek viņam rīkoties.

Ticība saviem spēkiem ir otrs faktors, kas svarīgs, lai mums noticētu arī citi. Un galu galā, lai mēs sāktu darīt, mums vispirms jābeidz šaubīties par savām spējām. Nepastāv brīnumlīdzekļi, lai šo ticību iegūtu, to iespējams tikai pamazām attīstīt, iesaistoties demokrātiskajos procesos un sadarbojoties ar citiem. Domubiedru grupa ir labs sākums, kur izmēģināt roku mazu un lielu lietu ietekmēšanā – un tā var veidoties jebkur, kur sastopas cilvēki. Mūsdienās savējos var atrast, pat neizejot no mājas – tiešsaistē pulcējoties interneta vidē, lai kopīgi iestātos par (vai pret) ko tev nozīmīgu.

Uzticēšanās ir iespējama tikai tad, ja tā ir savstarpēja, tāpēc nepietiek ar ticību sev un savai nozīmei, mums jāuzticas arī demokrātijai kā sistēmai. Un, jā, jā, skepse, kas tikko parādījās tavā sejā, ir gluži normāla parādība, tomēr

tieši uzticēšanās trūkums noved pie tā, ka cilvēki neiesaistās demokrātiskajos procesos, organizācijās un apvienībās, un, jo mazāk cilvēku piedalās, jo trauslāka ir demokrātija un jo mazāk tai var uzticēties.

Sauksim to par uzticēšanās paradoksu. Nu, tāpat, ja mēs visu laiku sagaidām, ka partneris mūs krāps, sliktākajā gadījumā mēs patiešām tiksim krāpti, bet labākajā gadījumā nekas tāds nenotiks, tomēr mūsu attiecību klimats tāpat būs diezgan nepatīkams. No attiecībām ar demokrātiju īsti izvairīties nevaram, tāpēc labāk tās veidot veselīgas.

Vari mēģināt vairāk uzticēties demokrātijai:

  • Lūkojoties dažas labas kaimiņvalsts virzienā, kur demokrātija eksistē vien uz papīra, bet realitātē valda autoritārs režīms, kas apspiež jebkādas sev netīkamas iniciatīvas. Mūsu demokrātija nav perfekta, bet vai mēs būtu gatavi to mainīt pret citu sistēmu?
  • Izpētot un apgūstot demokrātijas pamatprincipus. Kā īsti tie senie grieķi izgudroja demokrātiju, un kas tās principos ir tik valdzinošs, ka tie saglabājušies līdz mūsdienām?
  • Apzinoties, kā tu pielieto demokrātijas principus ikdienā – ģimenē, draugu lokā, darbā. Cik svarīga tev pašam ir vienlīdzība, vārda brīvība un katra indivīda balss kopējos lēmumos?
  • Aktīvi piedaloties demokrātijā un izmantojot savas tiesības, tu neizbēgami jau piedalies demokrātijā, jo, piemēram, arī nebalsot ir tavas tiesības, nepievienoties organizācijām ir tavas tiesības, neiesaistīties demokrātiskās iniciatīvās ir tavas ties… tu saprati. Bet demokrātijas iespējas ir milzum plašas, un darīt lielākoties tomēr ir auglīgāk nekā nedarīt. Un, ja tu uzticies sev, tad tava dalība demokrātijā audzēs arī tavu uzticību demokrātijai.

Cik skaļa ir tava balss?

Foto: Publicitātes foto

Piedalīšanās ar savu balsi jeb balsošana ir viena no demokrātijas pamattiesībām un arī viens no vismazāko piepūli prasošajiem veidiem, kā pateikt, kādu vēlies un kādu nevēlies redzēt savu valsti. Vai, teiksim, identificēt to, par ko tu sūdzies, un iedot savu mazo grūdienu pretējā virzienā.

Demokrātijas lepojas ar to, ka tās piedāvā tiesības pašnoteikties, bet pašnoteikšanās ietver gan tiesības kļūdīties, gan tiesības nevienam neatskaitīties.

Kamēr vien tu neierobežo neviena cita tiesības, tev ir iespējas pieņemt briesmīgus lēmumus piektdienu vakaros vai, piemēram, muļķīgi tērēt savu naudu. Tev vajag šitās kurpes? Picu divos naktī? Protams, ne, bet tava dzīve – tava darīšana. Tāpat ir ar pārstāvju izvēli. Tu balso par to, par ko vēlies balsot, bet kurš gan nav nobalsojis par kādu politiķi, kas vēlāk izrādījies, teiksim tā, pārsteidzoši atšķirīgs no pirmā iespaida?

Jo vairāk laika un enerģijas tu patērēsi, izpētot kandidātus un vēlēšanu programmas, jo lielāka iespēja, ka trāpīsi desmitniekā.

Un, nē, programmu lasīšana nav bezjēdzīga padarīšana kaut vai tāpēc, lai vēlāk redzētu, vai tas, kam esi izvēlējies uzticēties, ir turējis savus solījumus. Partiju mājaslapās bieži pieejams to programmu kopsavilkums, kā arī versijas vieglajā valodā, ja negribi pārlieku tērēt laiku. Mēs esam pieraduši, ka lauksaimnieks balso par lauksaimniekiem, uzņēmējs par to, kurš mazinās nodokļu slogu biznesam, bet cilvēks parastais – par harismātiskāko onkuli no visiem. Tomēr ar mazītiņu piepūli mēs varam uzzināt ne tikai to, kurš mums liekas simpātiskākais, bet gan to, kurš šķiet sakarīgākais un uzticamākais, spriežot pēc pagātnes darbiem un nākotnes solījumiem. Ja tavā vērtību skalā augstu ir nepiesārņoti ūdeņi, nosargātas vietējās putnu sugas un vēja enerģijas ieviešana, būtu muļķīgi nejauši nobalsot par kādu, kas atbalsta ķimikāliju rūpnīcas izbūvi, aktīvāku mežsaimniekošanu un vēl viena gāzes vada izbūvi, bet, ja esi ģimenes cilvēks, tad galīgi nepatīkami būtu nobalsot par kādu, kas grasās samazināt māmiņalgas un likvidēt pāris bērnudārzus.

  • Latvijā reizi četros gados varam balsot Saeimas vēlēšanās, kur izvēlamies tos, kas pārstāv visus valsts iedzīvotājus, bet pašvaldības vēlēšanās nolemjam, kas veidos konkrēta reģiona pārvaldes struktūru.
  • Vēl reizi piecos gados “jāaizsūta mūsu pārstāvji uz Briseli” jeb jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju aktivitāte vēsturiski ir bijusi zema, bet 2024. gadā jau būtu laiks saprast, ka Eiropa nav tālu, patiesībā tā nav arī tuvu – tā ir šeit, mēs tajā dzīvojam un paši to veidojam. Eiroparlamenta vēlēšanās mēs izvēlamies, kas Eiropas Savienības līmenī aizstāvēs mūsu nacionālās intereses un vērtības, izstrādās starptautiskus tiesību aktus un izvēlēsies, kā un kam tērēt Eiropas Savienības naudu. Eiroparlamenta vēlēšanas ir lielākās transnacionālās (jeb tādas, kas attiecas uz vairāk nekā vienu valsti) vēlēšanas pasaulē!
  • Retos gadījumos Latvijā notiek referendumi – kopā līdz šim tādi bijuši tikai astoņi. Tad nu patiesi jāiet balsot, jo tauta kļūst par ārkārtas likumdevēju tad, kad parlaments un tiesa netiek galā. Respektīvi, ja esam tikuši līdz referendumam, tad pilsoņa lēmums ir pēdējais salmiņš, pie kura ķeras apjukušie varasvīri un varassievas. Jo galu galā demokrātijā vara pieder tautai, un tas nav tikai skaists sauklis, bet gan neērta patiesība, kas tevi pamodinās sestdienā un teiks – ej uz iecirkni tūlīt pat, jo bez tevis demokrātija nav līdz galam demokrātija.

Latvija ir samērā maza valsts – un tas nozīmē, ka ikvienai balsij patiešām ir svars. Tu esi procentuāli nozīmīgs, atceries to.

  • Mazāka mēroga, bet nebūt ne maznozīmīgāka piedalīšanās ar savu balsi ir balsošana manabalss.lv iniciatīvā. Šajā vietnē jebkurš var iesniegt savu ideju likuma grozījumiem, un, ja izdodas savākt vismaz 10 000 balsu, to virza tālākai izskatīšanai. Šādi līdz šim grozīti jau 60 likumi. Te ir gan aicinājums atjaunot dzelzceļa līnijas, gan idejas valsts apmaksātu zāļu saraksta papildināšanai, gan priekšlikums atļaut piedalīties pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Vienvārdsakot – iniciatīvas visām gaumēm un nepieciešamībām. Mājaslapā ērti vari aplūkot visas pieteiktās iniciatīvas un parakstīt to, ko atbalsti, izmantojot internetbanku vai e-parakstu. Īpaši karmas punkti pienākas tiem, kas šo vienkāršo mehānismu ierāda arī senioriem!

Tev ir tiesības tikt dzirdētam

Foto: Publicitātes foto

Ja gribi ar savu balsi ne tikai teikt jā vai nē, bet izteikt viedokļus, iebildumus un idejas, skatoties deputātiem acīs, demokrātija to tik vien gaida. Piemēram, pašvaldības domes sēdes lielākoties ir atklātas, un tās var klausīties jebkurš klātienē vai tiešsaistē – pašvaldības mājaslapā jābūt tiešraidei. Ja vēlies piedalīties domes sēdes atklātajā daļā, pirms sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kas protokolē sēdi. Un, ja esi nobriedis izteikt savu viedokli, izbrīnu vai sašutumu, tad reģistrējoties jānorāda arī konkrētais jautājums, ko vēlies uzdot. Varbūt gribi izteikt atbalstu iniciatīvai par lauku teritoriju labiekārtošanu vai pasūdzēties par apkaimes ietves apmalēm, kuras ir pārāk augstas, lai tava kaimiņiene ar invaliditāti varētu brīvi pārvietoties.

Tāpat vari piedalīties publiskajās apspriedēs, jo pašvaldību likumā noteikts, ka tādas ir jārīko, lai iedzīvotāji var izteikties. Tātad,

ja vēlies sūdzēties par to, kas notiek nepareizi, demokrātijā ir paredzēts, ka tevi vajag uzklausīt. Strīdīgi jautājumi demokrātijā jārisina, atklāti par tiem diskutējot.

Piemēram, ja tu vēlies dzīvot sakārtotā, ģimeniskā un zaļā vidē, bet pilsētā ir apstiprināta potenciāli piesārņojošas rūpnīcas izveide, iedzīvotājiem šeit jābūt teikšanai, tāpēc pastāv publiskās apspriedes. Publiskās apspriešanas datumus, tēmas un pieteikšanās kārtību meklē savas pašvaldības mājaslapā!

Lai ilgtermiņā aizstāvētu savas intereses, apsver iespēju iestāties NVO jeb nevalstiskajā organizācijā. Tā ir neatkarīga organizācija, kura radīta bez peļņas gūšanas mērķa, lai īstenotu kādu sabiedrībai aktuālu vajadzību. Ir divu veidu NVO – tādas, kas vairāk fokusētas uz konkrētas grupas (savu biedru) interesēm, piemēram, ārstu vai mednieku biedrība, un tādas, kas strādā visas sabiedrības labā, piemēram, nodarbojoties ar labdarību, izglītības veicināšanu vai kultūras izaugsmi. Diemžēl šo organizāciju ir tik daudz, ka vienuviet pārskatāmi ar tām nevar iepazīties, bet iesakām interneta meklētājā ievadīt savu raizi un interesi kopā ar atslēgas vārdu “NVO” un tālāk jau sazināties ar organizācijām, lai uzzinātu, vai jums ir pa ceļam un kā kļūt par tās biedru.

Laid mūs tur laimē sūdzēties

Foto: Publicitātes foto

Vēl viens demokrātijas pamatprincips ir tiesības paust savu viedokli un izplatīt savas idejas. Jā, kaitinošie interneta komentētāji ir demokrātijas vēstneši. Satversmes 100. punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir viņu pusē, sakot, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un viedokli. Nenovērtē par zemu šo demokrātijas privilēģiju un, lasot kārtējo bezjēdzīgo strīdu sociālajos tīklos, atceries, cik ļoti mums ir paveicies, ka drīkstam par visu sūdzēties (neaizskarot neviena cilvēka godu un cieņu) un par to mums it nekas nedraud. Vārda brīvība patiesībā ir arī milzu atbildība – ja varam teikt visu, ko domājam, tad mūsu uzdevums ir šīs vērtīgās tiesības izmantot jēgpilni.

Bulijošana un ķengāšanās šķiet aizvien pārlieku populārs veids, kā cilvēki internetā formulē nepatiku pret valdošo varu un līdzcilvēkiem. Tā vietā mēs varam panākt reālas pārmaiņas, skaidri, skaļi un argumentēti formulējot savas domas sociālajos tīklos, blogos, medijos un citur.

Gan Latvijā, gan pasaulē daudzas iniciatīvas ir tikušas pamanītas tieši tādēļ, ka, iespējams, kāds nevienam tolaik nezināms cilvēks ir uzdrošinājies runāt skaļi. Liec demokrātijai sevi saredzēt un sadzirdēt, tam jau tā ir domāta!

***

Projektu "Komunikācijas kampaņa par demokrātiju" finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds" (AIF). Par kampaņas saturu atbild biedrība "Ascendum".

Foto: Publicitātes attēls
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais