NO SŪDZĪBAS LĪDZ DRAUDZĪBAI ⟩ Kā cepties produktīvi un atrast savējos

Foto: Publicitātes attēls
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X

Mēs visi mākam sūdzēties. Un demokrātijai tā arī vajag! Tāpēc ir radīta Sūdzambībele – tava rokasgrāmata no sūdzības līdz rīcībai. Atpazīsti savus sūdzēšanās paradumus un uzzini, kā tos likt lietā, veidojot demokrātiskāku sabiedrību.

Sūdzies ar atvērtu prātu

Mēs visi sūdzamies, lai nesajustos tik vieni savās raizēs un problēmās. Reizēm sūdzēšanās ir vienīgais veids, kā uzsākt sarunu ar svešinieku mulsā brīdī – jums varbūt nav nekā kopīga, bet jums abiem patiešām, patiešām nepatīk šis gadalaiks, pašreizējais ekonomikas ministrs vai zeķes sandalēs. Solidarizēties nīgrumā pret kaut ko ir cilvēcīgi un dabiski, un reizēm no skaļākas nopūtas var izaugt maza revolūcija.

Lai sūdzēšanās vainagotos ar panākumiem, nepieciešams atrast tos, kam aktuālas tās pašas problēmas, kas tev.

Nav jēgas krist uz nerviem it visiem vai kliegt uz debesīm, tādēļ vēlams, lai tevi dzirdētu īstie cilvēki, sūdzība būtu formulēta gana specifiski un problēma nosaukta vārdā.

Varbūt pašsaprotami, bet, ja reiz sūdzies, tad esi gatavs uzklausīt padomus un citus viedokļus, pat ja tiem nepiekrīti. Sūdzēšanās ir izcils paņēmiens, kā iepazīties ar atšķirīgām perspektīvām un dažādām pieejām tavai problēmai, taču, tajās neieklausoties, mēs izvēlamies palikt “viss ir slikti” zonā un sūdzēšanās kļūst bezjēdzīga.

Pētījumi liecina, ka tad, kad dalāmies savās negatīvajās sajūtās, mēs varam vairot savstarpējas tuvības un solidaritātes sajūtu.

Protams, ar noteikumu, ka esam gatavi šo atbalstu sajust un pieņemt. Un patiesi rezultatīva sūdzēšanās ir tāda, ja izdodas atrast tos, kas domā līdzīgi un gatavi kopā iet un darīt. Tāpēc sūdzies, bet sūdzies empātiski un ar atvērtu prātu!

Mēs sūdzamies, lai mūs uzklausītu, tādēļ mūsu pienākums ir būt tikpat saprotošiem un dzirdīgiem pret citiem.

Efektīva sūdzēšanās ietver iesaisti un interesi – kad esi izteicis savu kritiku, nākamais solis ir iesaistīties diskusijās ar citiem, lai meklētu veidus, kā situāciju uzlabot, un, jā, tas prasa zināmu pacietību.

Māksla sadzirdēt

Foto: Publicitātes foto

Demokrātiskā sabiedrībā komunikācijas prasmes jeb spēja sarunāties ir bezgala svarīgs rīks, lai cilvēki varētu brīvi izteikt savas domas un piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Tikai veiksmīgi komunicējot, mēs varam pārliecināt citus un argumentēt, atrisināt konfliktus, sastrādāties, veidot efektīvu dialogu, atrast kopsaucējus un kopīgi nonākt pie rezultāta. Citiem vārdiem – kopā kaut ko arī izdarīt, ne tikai iet uz riņķi.

Trenē komunikācijas prasmes ikdienā:

  • Vingrinies klausīties – koncentrējies uz otra teikto un iedziļinies tajā, nevis tajā laikā centies izdomāt asprātīgu atbildi;
  • Izmanto iespējas publiski uzstāties – der gan ģimenes ballītes, gan brīvais mikrofons, gan prezentācijas darbā;
  • Slīpē empātiju – sarunās izvairies no vērtējošiem spriedumiem, bet mēģini iejusties otra ādā un uzdod jautājumus;
  • Apmeklē debates un publiskas apspriedes savā pašvaldībā un citur, bet vasarā dodies uz sarunu festivālu “Lampa”.

Viens nav demokrāts

Foto: Publicitātes foto

Tikpat nozīmīgas ir līdzdalības prasmes jeb māka iesaistīt un iesaistīties. Tās palīdz aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, veidot labas attiecības ar citiem un veicināt pozitīvas pārmaiņas sev apkārt.

Izkop līdzdalības prasmes:

  • Piedalies un izsakies pasākumos un sanāksmēs par jautājumiem, kas tevi neatstāj vienaldzīgu – varbūt tā ir diskusija par Latvijas novadu nākotni, bet varbūt – brīvais mikrofons humora vakarā;
  • Organizē diskusijas un pasākumus – vienmēr var sākt ar draugu pasākumu vai mājas sapulci;
  • Turi roku uz pulsa un esi informēts par to, kas notiek vai nenotiek, – reizēm labas idejas rodas arī tāpēc, ka redzam, ko un kā dara citi.

Kur meklēt draudziņus?

Foto: Publicitātes foto

Īsākais ceļš, kā atrast tos, ar kuriem tevi vieno kopīga neapmierinātība un kopīga apņēmība mainīt esošo pret kaut ko labāku, ir iestāties nevalstiskajā organizācijā.

Latvijā pastāv divi nevalstisko organizāciju veidi: biedrības un nodibinājumi.

Biedrība ir brīvprātīga apvienība mērķa sasniegšanai. Šo mērķi biedri fiksē un uzraksta savos statūtos, piemēram, “Mēs palīdzam zvēriem” vai “Mēs organizējam foršus pasākumus”. Biedrība ir visiem atvērta organizācija, kurā iespējams brīvprātīgi iestāties un izstāties jebkurā brīdī.

Varbūt tu esi jaunietis, ko nomāc pārāk mazs valsts atbalsts studentiem, vai seniors mazā pilsētā, kurš gribētu apvienot spēkus ar citiem, adot ukraiņu karavīriem zeķes, vai, piemēram, pārstāvi kopienu, kuras intereses, tavuprāt, netiek ņemtas vērā, – visticamāk, kaut kur tepat jau mīt tavi domubiedri, atliek tikai viņus atrast pēc pareizajiem atslēgvārdiem. Ja tomēr tavi mērķi ir unikāli, vari dibināt pats savu biedrību, bet pieslēgties jau esošai organizācijai ir mazāk piņķerīgi: nekas nav jāsāk no nulles un tev būs daudz vieglāka pieeja kontaktiem, zināšanām un citiem resursiem.

Otra organizācija ir nodibinājums, kur persona izvēlas veltīt sev piederošu mantu, piemēram, naudu, kāda mērķa sasniegšanai. Nodibinājumā nav biedru, bet gan viens vai vairāki dibinātāji, tātad tas gan ir jādibina pašiem, jo iestāties tajā nav iespējams. Nodibinājumu pazīstam arī ar nosaukumu “fonds” – tātad tā ir organizācija, kas strādā, lai novirzītu resursus kādam konkrētam mērķim. Biedrībai var būt bezgalīgi daudz biedru, bet nodibinājumā cilvēks var iesaistīties tikai kā valdes loceklis vai kā atbalstītājs no malas. Tātad galvenā atšķirība – biedrībā domubiedri kopīgiem spēkiem virzās uz mērķi, bet nodibinājums strādā kā maza komanda, kas koncentrējas uz līdzekļu piesaistīšanu un jēgpilnu izlietošanu.

Ja nolem, ka tomēr jādibina jauna, unikāla NVO, atceries, ka biedrībā ir jābūt vismaz diviem cilvēkiem.

Lai reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, statūtus un citus dokumentus sniedz Uzņēmumu reģistrā:

  • Biedrības dibināšanai nepieciešamo dokumentu saraksts atrodams šeit;
  • Nodibinājuma dibināšanai nepieciešamo dokumentu saraksts atrodams šeit.

Iet politikā? Bet varbūt tomēr?

Foto: Publicitātes foto

Cita pieeja ir iestāties politiskajā partijā. 2022. gadā Latvijā politiskajās partijās bija iesaistījušies 26 000 cilvēku, un tas ir daudz mazāk nekā vidēji Eiropā, kur politiskajās partijās vidēji darbojas 5% cilvēku. Mūsu skepsi, protams, var mainīt tikai ar situācijas maiņu – jo vairāk cilvēku atradīs partiju, ar kuru saskanēs vērtības un uzskati, jo lielāka cerība mums ir mainīt attieksmi pret politiku kā tādu. Iestāšanās partijā ir ātrākais ceļš uz reālu iespēju ietekmēt procesus valstī, izteikt priekšlikumus, ietekmēt partijas programmu, izvēlēties līderus un tā tālāk un tā joprojām.

Savu iesaistes līmeni tu diktē pats, dalība partijā vēl tevi nepadara par deputāta kandidātu. Tas ir, ja vien tu pats to nevēlies.

Ja citi cilvēki, tavuprāt, nepietiekami pārstāv tavas intereses, tas vien ir iemesls apsvērt iestāšanos partijā. Varbūt tu pārstāvi mazākumtautību un tev ir sajūta, ka pašvaldība nepievērš pietiekamu uzmanību jūsu kopienas vajadzībām. Varbūt tava pilsēta attīstās galīgi pretējā virzienā tavai vīzijai, bet tu aizvien vēlies, lai tava ģimene un bērni uzaug tepat. Varbūt tu esi jauns cilvēks, kas ir noguris no tā, ka neviens nepārstāv tavas vērtības. Iemesli iestāties partijā ir daudzi un dažādi. Patiesībā iemeslu tajā nestāties ir mazāk. Ja tevi viss ļoti apmierina, nestājies partijā!

Kļūt par politiskas partijas biedru mūsdienās ir vienkāršāk nekā jelkad agrāk – apmeklē sevi interesējošā politiskā spēka mājaslapu, aizpildi pieteikuma anketu vai arī sazinies ar partiju, izmantojot pieejamo kontaktinformāciju.

Galu galā, ja gadās politikā vai konkrētajā partijā vilties, tad vienmēr var izstāties!

Tikai jauniešiem

Foto: Publicitātes foto

Varbūt tev ir sajūta, ka “jaunieši – valsts nākotne” ir tikai sauklis, un tu vēlies, lai kāds pašreiz pie varas esošos politiķus informētu par jauniešu problēmām un tās tiktu skatītas valsts līmenī? Ir varianti. Ja esi jaunietis (pasē, nevis dvēselē), vari iestāties par to, kam tici, darbojoties jauniešu domē, jauniešu konsultatīvajā padomē, jaunatnes organizācijā, Jauniešu Saeimā vai jauniešu pašpārvaldē!

  • Ja tavā pašvaldībā ir jauniešu dome, tai savā sastāvā jāiekļauj jauniešu pašpārvalžu, iniciatīvu grupu un jaunatnes organizāciju pārstāvji. Tās uzdevums īsumā ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicināt savstarpējo sadarbību, kā arī palīdzēt jauniešiem atrast iespējas izpausties un līdzdarboties. Uzzināt, vai tavā pašvaldībā ir jauniešu dome, vari tās mājaslapā. Ja jauniešu domes nav, varbūt ir vērts vērsties pašvaldībā ar ierosinājumu tādu izveidot?
  • Piedaloties jauniešu konsultatīvajā padomē, vari veidot ieteikumus likumdevējiem un valdībai. Lai kļūtu par dalībnieku, tev jāpārstāv kāda jaunatnes organizācija. Informāciju par iespēju piedalīties padomes sēdē ievieto Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms attiecīgās sēdes. Atliek laikus pieteikties.
  • Iestājoties jaunatnes organizācijā, kur vismaz divas trešdaļas biedru vienmēr ir bērni un jaunieši, vari darboties sevi interesējošā jomā, piemēram, vides aizsardzībā, veselībā, sociālajā iekļaušanā, sportā un tā tālāk. Jaunatnes organizāciju sarakstu vari atrast šeit.
  • Darbojoties Jauniešu Saeimā, vari tuvāk iepazīt deputātu ikdienu, kā arī iesaistīties ar savām idejām pats. Ja esi vecumā no 15 līdz 20 gadiem, dodies uz “https://jauniesusaeima.lv/”, piesaki savu ideju, vāc balsis par savu iniciatīvu un, iespējams, kļūsti par vienu no 100 Jauniešu Saeimas deputātiem!
  • Ja mācies skolā, vari būt aktīvs skolas pašpārvaldē, tādējādi pārstāvot skolēnu intereses, iesaistoties mācību darbā un sabiedriskās dzīves organizēšanā. Ja tavā skolā šādas pašpārvaldes nav, vērsies pie klases audzinātāja vai skolas direktora – šādi varēsi vienoties par nepieciešamo (telpām, tehnisko nodrošinājumu) un sākt rīkot pašpārvaldes vēlēšanas! Tiesa, atceries – demokrātija ir koprades un kopatbildības sistēma, tādēļ būtu prātīgi jau pirms tam apspriesties ar skolasbiedriem par to, kas ir skolas dzīves prioritātes.

***

Projektu "Komunikācijas kampaņa par demokrātiju" finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds" (AIF). Par kampaņas saturu atbild biedrība "Ascendum".

Foto: Publicitātes attēls
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais