NO SŪDZĪBAS LĪDZ ĪSTENĪBAI ⟩ Kā sūdzēties, kad tu zini labāk par visiem citiem

Sūdzies ar plānu

Dažreiz mēs sūdzamies, jo ne tikai zinām, kas nenotiek tā, kā vajadzētu, bet nojaušam, kas būtu jādara citādi un ka patiesībā jau tas nebūt nav tik grūti. Un šī sūdzēšanās nav slikta, jo sūdzoties mēs sevi motivējam. Mazliet sakūdām paši sevi, lai celtos un darītu! Tā ir daļa no savu ideju realizēšanas procesa.

Sūdzēšanās nereti ir veids, kā aizrakties līdz problēmas saknei, par to domājot un runājot.

Pie tam, gluži tāpat kā mēs ieeļļojam čīkstošu riteni, tāpat “čīkstoši” cilvēki mēdz būt atbildīgi par to, ka varbūt kāds varas pozīcijā sadzird sūdzību un sāk domāt par risinājumu. Protams, sūdzībai, lai tā gūtu atbalstu, nevis pretreakciju, jābūt gana diplomātiski noformulētai.

Sūdzēšanās ir cilvēcīga, jo mēs nereti cenšamies sajusties labāk paši par sevi, mazliet pakritizējot apkārt notiekošo. Kad mēs sunījam politiķus, kaut kur dziļi sirdī jūtamies gudrāki, attapīgāki un morāli pārāki par viņiem, jo mēs taču rīkotos saprātīgāk viņu vietā! Ideāli – tas nozīmē, ka mums ir foršas idejas!

Mēs sūdzamies arī tāpēc, ka cilvēks ir radīts izdzīvošanai, un, lai izdzīvotu, ir svarīgi fokusēties uz to, kas mūs var apdraudēt, – tātad uz negatīvo.

Mūsu smadzenes piecreiz intensīvāk uztver un apstrādā slikto nekā labo! Pirmkārt, pasūdzoties skaļi, mēs varam saprast, cik tad slikti patiesībā ir, un, otrkārt, varam likt mūsu pesimistiski noskaņotās smadzenes pie darba, lai meklētu ceļu uz drošāku un dzīvespriecīgāku pasauli.

Kad mēs sūdzamies, ideālā variantā mūsu neapmierinātībai būtu jau jāiezīmē rīcības plāns, jo kaut kur mūsu nopūtās, besī un pukstēšanā jau slēpjas idejas un priekšlikumi.

 Sūdzoties citiem, varam ieklausīties arī viņu viedoklī, jo, kā zinām, cilvēki ir visnotaļ izpalīdzīgi – ja kāds pie mums nāk ar problēmu, mūsu dabiskā reakcija ir domāt, kā tikt ar to galā. Un, paskatoties uz kaut ko no cita leņķa, mūsu dusmas par kaut ko pēkšņi var nomainīt entuziasms, ieraugot jaunas iespējas, kā problēmu risināt, kā arī potenciālos domubiedrus, ar kuriem kopīgi īstenot savas idejas.

Bet par ko mēs vispār runājam?

Lai demokrātiskā sabiedrībā veiksmīgi īstenotu savas idejas, mums jāpilnveido izpratne par apkārt notiekošo jeb jāzina, kas notiek, kas nenotiek un kas jau ir noticis, tādā veidā spējot saprast un analizēt politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras procesus valstī. Tas, protams, ir ļoti plašs apraksts, un neviens nevar aptvert it visu, bet tieši tāpēc tev jāsaprot, kas ir jomas, kurās vēlies iesaistīties, jāsaprot, ar kādām struktūrām tās saistītas, kādi nākotnes plāni uz tām attiecas un tā tālāk. Piemēram, ja uzskati, ka būtu vēlams labiekārtot tavas dzīvojamās mājas pagalmu, vispirms jāatbild uz jautājumiem, kas no tā iegūs, cik daudziem tas ir aktuāli, kas šajā sakarā jau ir darīts un kādā veidā un kam šo jautājumu aktualizēt. Mēs visi mākam identificēt problēmu, bet spēt izskaidrot, kāpēc šī problēma pastāv un ir tieši tāda, kāda tā ir, tas jau ir mazliet sarežģītāk. Bet tikai mazliet!

Ideja kā māja, bet kur to likt?

Ja tev ir vīzija, kā lietas darīt, demokrātija var tev sniegt rīkus, ar kuru palīdzību tavas idejas var kļūt par realitāti. Dažādas valsts un nevalstiskā sektora struktūras regulāri izsludina projektu konkursus, un, uzrakstot savu projektu, ir iespējams pretendēt uz finansējumu vai citiem resursiem. Projektu konkursi ir visdažādākie, tos jāspēj atrast. Piemēram, ja pārstāvi mazākumtautību un ilgojies pēc savas vēsturiskās kultūras, vari iesniegt projektu, lai veidotu tematiskus vakarus. Vai varbūt vēlies kopā ar draugiem atjaunot kādu celtni vai tikt pie granta zinātniskam eksperimentam? Vai dibināt demokrātisko sūdzību klubiņu?

Projektus rakstot, vislabāk atrast kādu, kam jau ir pieredze līdzīga projekta rakstīšanā, un lūgt noderīgus padomus, jo to vērtēšanā parasti rūpīgi izskata, vai pieteikums atbilst kritērijiem.

Tāpat vari izmantot līdzdalīgās budžetēšanas iespējas. Jā, tas izklausās varen smalki un samudžināti, bet patiesībā tās vienkārši ir tavas tiesības izlemt, kā pašvaldībai vai valstij tērēt daļu no budžeta naudas iedzīvotāju labā. Arī šeit notiek projektu konkursi, iedzīvotāju balsojumi un citas aktivitātes, par kurām informācijai jābūt nodrošinātai pašvaldības mājaslapā. Ja tava pašvaldība neīsteno līdzdalīgās budžetēšanas programmu, ierosini to, rakstot pašvaldībai! Rīgā, piemēram, iedzīvotāji varēja iesniegt savas ieceres apkaimju uzlabošanai, un tagad iespējams par tām balsot šeit.

Vēl viena versija, kā savu ideju prezentēt citiem un aicināt to īstenot, ir manabalss.lv iniciatīvas iesniegšana. Ja tā gūs piekrišanu no līdzcilvēkiem, savācot vismaz 10 000 balsu, to virza tālākai izskatīšanai Saeimā. Privātpersonas iniciatīvu var iesniegt bez maksas, un tās nudien var būt visdažādākās – galvenais, ka vēlies ko mainīt uz labu un zini, kā tas darāms. Lasi šeit, kā iesniegt iniciatīvu.

Lai labas idejas rastos, varētu tikt īstenotas un turpinātos, tās ir jāatbalsta. Tas nozīmē ne tikai par tām runāt, bet arī atlicināt tām savus resursus – laiku, naudu vai citus resursus.

Ziedošana ir veids, kā demokrātiskā sabiedrībā mēs varam palīdzēt kādam virzīties uz mērķi. Lai ieguldītu savu artavu, tev nav jāatdod pēdējais krekls: labāk ziedot nedaudz, bet regulāri – padarīt to par paradumu. Lai būtu drošs par sava ziedojuma izlietojumu atbilstoši iecerētajam mērķim, zini, ka vari uzticēt savu naudu sabiedriskā labuma organizācijām, kā arī ziedot.lv mājaslapai, kas rūpīgi kontrolē, lai ziedojumi ieripotu pareizajā kontā un tiktu likti lietā īstajā iniciatīvā.

Tāpat vari izmantot dažādas aplikācijas, lai veiktu regulāru ziedojumu. Pašlaik populāra ir palīdzība Ukrainai caur Stopify aplikāciju.

Savukārt brīvprātīgais darbs ir organizēta un labprātīga darbošanās sabiedrības labā. Ja esi pārāk aizņemts, lai pavadītu daudzas stundas fiziskā darbā, ņem vērā, ka bieži noder arī zināšanas un tavi mentālie resursi. Tādu brīvprātīgo darbu, ko tev vislabāk patiktu darīt un kas pārstāvētu idejas, kam tici, vari sameklēt internetā, ievadot sev tīkamus atslēgas vārdus, bet mums ir dažas idejas. Ja tev mīļi dzīvnieki, vari piedāvāt palīdzību dzīvnieku patversmei vai noskaidrot, kā iesaistīties zooloģiskā dārza darbā. Sarkanais krusts vienmēr meklē palīgus, bet mājaslapā Brivpratigie.lv atradīsi visdažādākos piedāvājumus. Viens no lielākajiem bonusiem brīvprātīgo darbā ir tāds, ka te vari satikt citus cilvēkus, kas deg par to pašu ideju kā tu, un šī kopības sajūta palīdz gan noticēt mūsu spējai paveikt lielas lietas, gan arī iegūt jaunus draugus.

***

Projektu "Komunikācijas kampaņa par demokrātiju" finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds" (AIF). Par kampaņas saturu atbild biedrība "Ascendum".