/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2024/03/08/15934108t1h0c47.jpg)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins dažas stundas pirms politiķa nāves apspriedis iespēju apmainīt Alekseju Navaļniju pret Rietumos arestētajiem krieviem, tā, atsaucoties uz četriem informētiem avotiem, ziņo interneta medijs “Agenstvo”.
Video ⟩ Avots: Putins apspriedis Navaļnija apmaiņu tikai dažas stundas pirms politiķa nāves (4)
Saskaņā ar divu “Agenstvo” sarunu biedru teikto, Putins privāti tikās ar uzņēmēju Romānu Abramoviču aptuveni četras stundas pirms parādījās pirmās ziņas par Navaļnija nāvi. Viens no avotiem apgalvo, ka šīs tikšanās laikā prezidents runājis par ieslodzīto apmaiņu.
Savukārt pētnieciskais žurnālists Hristo Grozevs uzskata, ka prezidenta piekrišana bijusi fiktīva. “Domāju, ka tā bija vai nu slepkavības plānu slēpšana, vai arī stratēģisks gājiens, lai sarunas gandrīz beigtos, domājot, ka, tā kā Vācija principā piekrita nodot Vadimu Krasikovu, tad, ja nebūs Navaļnija, viņi piekritīs viņu apmainīt pret kādu citu, Putinam ne tik svarīgu ieslodzīto,” sacīja Grozevs.
Cits “Agenstvo” sarunu biedrs ļoti līdzīgi novērtēja iespējamo Putina lēmumu. “Uzzinājis, ka Rietumi ir gatavi nodot Krasikovu Krievijai, Putins aukstasinīgi pavēlēja Navaļniju nogalināt,” viņš teica. Tajā pašā laikā kāds Abramovičam tuvs avots aicināja sagaidīt Navaļnija nāves izmeklēšanas rezultātus.
Путин обсуждал обмен Навального всего за несколько часов до его гибели: неизвестные детали переговоров об обмене узниками между Россией, Германией и США
— Новости «Агентства» (@agents_media) March 8, 2024
▪️На основании разговоров с четырьмя источниками, знакомыми с деталями готовившейся сделки по обмену Алексея Навального на…
“Agenstvo” avoti arī pastāstīja par sarunu procesu, kas, pēc viņu teiktā, sācies 2023. gada pavasarī. Vasarā Vācija pauda principiālu piekrišanu Navaļnija apmaiņai, taču septembrī sarunas tika pārtrauktas pēc tam, kad laikraksts “The Wall Street Journal” publicēja materiālu, kurā bija teikts, ka Rietumu amatpersonas ir pieļāvušas Navaļnija iekļaušanu ieslodzīto apmaiņas darījumā starp Krieviju un Rietumiem. Sarunas atsākās decembrī, kad politiķis tika pārvests uz koloniju Jamalas – Ņencu autonomajā apgabalā. “Agenstvo” raksta, ka Navaļnija ģimene tobrīd pārliecināja Rietumus, ka ir sākusies gatavošanās “kaut kam sliktam”.
Tāpat avoti norādīja, ka sarunu laikā Krievija paudusi gatavību nodot Rietumiem ne tikai Navaļniju, bet arī laikraksta “The Wall Street Journal” korespondentu Evanu Gerškoviču un pensionēto ASV jūras kājnieku Polu Velanu. Avoti norādīja, ka apmaiņā pret to Rietumvalstis ir gatavas izdot Krievijai iespējamo FSB virsnieku Vadimu Krasikovu, kurš Vācijā tika notiesāts uz mūža ieslodzījumu par bijušā čečenu komandiera Zelimhana Hangošvili slepkavību 2019. gadā. Viens no avotiem arī sacīja, ka sarunās tika pieminēts Vladislavs Kļušins, uzņēmuma M13 dibinātājs, kurš ASV tika atzīts par vainīgu ASV uzņēmumu datortīklu uzlaušanā un iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā.
Jau ziņots, ka Jamalas – Ņencu autonomā apgabala Federālais ieslodzījuma vietu dienests 16. februāra pēcpusdienā paziņoja par Alekseja Navaļnija nāvi. Tika ziņots, ka tas noticis pēc tam, kad viņam kļuva slikti pēc pastaigas Harpas kolonijā.
Drīz pēc tam vācu tabloīds “Bild” ziņoja, ka Krievija, ASV un Vācija risina sarunas par iespējamu Navaļnija apmaiņu pret Krasikovu. Pēc tam par šo apmaiņu pastāstīja Navaļnija sabiedrotā Marija Pevčiha. Viņa teica, ka Navaļniju un divus ASV pilsoņus (viņu vārdi netika nosaukti) plānots apmainīt pret Vadimu Krasikovu. Pēc viņas teiktā, sarunas esot “beigu stadijā”.