Vēsturiski vīrieši ir bijuši galvenie naudas pelnītāji un finanšu lēmumu pieņēmēji ģimenē, sievietēm esot mazāk personīgiem ienākumiem vai tiem neesot nemaz. Tradicionālās dzimumu lomas, sabiedrībā pieņemtās normas un stereotipi ir kavējušas sieviešu finansiālās izaugsmes iespējas, tostarp – iesaisti investīciju tirgū. Taču tagad situācija sāk mainīties.
Jaunākais “The Economist” publicētais pētījums secina, ka vairums sieviešu ir pakļautas t.s. “Mātes efektam jeb sodam” – ekonomiskai ietekmei, kāda vīriešiem-tēviem visbiežāk nav. Pētījuma autori mātes sodu definē kā vidējo rādītāju, par kādu samazinās sievietes iespējas tikt nodarbinātai 10 gadu laikā pēc bērna piedzimšanas.
Lai gan visā pasaulē 95% vīriešu vecumā no 25 līdz 54 gadiem ir aktīvi darba tirgū, tāda paša vecuma sieviešu šis rādītājs ir tikai 52%.
Analizējot tieši mātes statusa ietekmi uz karjeru 134 pasaules valstīs noskaidrots, ka pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas vidēji 24% sieviešu pasaulē pamet darba tirgu.
Dažas pilnas slodzes darbā atgriežas dažu mēnešu vai gadu laikā, citas – neatgriežas nemaz. Piecu gadu periodā pēc bērna piedzimšanas tikai 17% sieviešu ir atpakaļ aktīvā darba apritē, savukārt desmit gadu periodā pēc bērna ienākšanas ģimenē tie ir vidēji 15%.
"Tas skaidri parāda, ka atbildība par mazu bērnu aprūpi, kas būtībā ir pilnas slodzes darbs, balstās uz sievietēm – viņas samazina darba slodzi vai pilnībā pamet darbu, kas rezultātā var ietekmēt to finansiālo stāvokli un nodrošinājumu nākotnē," skaidro licencētas investīciju platformas "Nectaro" izpilddirektore un valdes locekle Sigita Kotlere.
Vērtējot sieviešu līdzdalību investīciju vidē, jāatzīmē, ka vēsturiski vīrieši ir dominējuši investīciju tirgu. Investīciju pārvaldnieki profilējuši vīriešus kā centrālos klientus, radot uz vīriešiem orientētus produktus un piedāvājumus. Tas arī var skaidrot, kāpēc sievietes izrāda zemāku pārliecību par savām investīciju spējām un zināšanām.
Būtiski, ka Eiropas investīciju kultūra, atšķirībā no valstīm kā ASV ar senu finanšu vēsturi, ir salīdzinoši jauna un neliela.
"Tāpēc sievietes Eiropā, tostarp Latvijā, ir atturīgākas pret investīcijām. Piemēram, ASV šobrīd ap 60% sieviešu aktīvi iesaistās investīcijās, kamēr Eiropā vien 18% sieviešu iegulda finanšu aktīvos. Augstāk minētais atstāj nopietnu ietekmi uz sieviešu labklājību šobrīd un nākotnē, tāpēc sievietēm ātrāk nekā vēlāk būtu “jāliek savai naudai gudrāk strādāt” viņu labā," saka Kotlere.
"Nectaro" platformas pirmā ceturkšņa darbības rezultāti arī iezīmē būtiskas dzimumu atšķirības Latvijas investoru vidū. No reģistrētajiem platformas investoriem 79% veido vīrieši-investori un tikai 21% sievietes. Ne vien vīrieši-investori demonstrē izteiktu skaitlisku pārsvaru, bet arī iegulda teju 3x vairāk nekā sievietes. Dati liecina, ka vīrieši vidēji iegulda 5243,9€, kamēr sieviešu vidējais ieguldītais apjoms ir 1821,59€.
Iespējamie šķēršļi, kas līdz šim kopumā atturējuši sievietes no aktīvākas iesaistes investīcijās, var būt dažādi: ienākumu līmenis, kas neļauj papildu līdzekļus novirzīt tieši investīcijām. Sievietes lielākoties vairāk sliecas uz naudas uzkrāšanu un ieguldīšanu klasiskos pensiju fondos, tāpēc mazāk iegulda cita veida investīcijās.
Vienlaikus dziļi ir iesakņojies mīts, ka investēšanai nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi un tā ir pieejama tikai ļoti turīgai sabiedrības daļai. Jāsaka gan, ka sabiedrībā kopumā trūkst zināšanu par investīciju procesu – tas bieži vien ir galvenais iemesls, kas attur cilvēkus sākt investēt, tādējādi liedzot sev iespēju uzlabot savu finansiālo stāvokli. Nezināšana arī vairo bailes – par nezināmo investīciju vidi, par iespēju pazaudēt savu naudu.
Labā ziņa – ainava mainās. Starptautiskās pētījumu kompānijas “McKinsey” analīze liecina, ka Eiropas sieviešu aktīvi līdz 2030. gadam varētu pieaugt par 8,1% pēc saliktā gada pieauguma tempa (CAGR), kamēr vīriešiem pieaugums mērāms 2,7% apjomā. Arī ģimenē noteiktās lomas pielāgojas jaunai realitātei, sievietēm uzņemoties lielāku atbildību par mājsaimniecības finanšu lēmumiem.
"Pozitīvi vērtējama sieviešu proaktivitāte finanšu pratības pilnveidei, kur svarīgu lomu spēlē tieši gados jaunāku sieviešu izpratne par personīgajām finansēm. Z paaudze aktīvi rīkojas, lai pilnveidotu savu finanšu stāvokli – freelance darbi, savs bizness, hobiju pārvēršana par papildu peļņas avotu.
Jaunā paaudze īpaši apzinās, ka dzīvojam laikā, kur pieeja zināšanām nekad nav bijusi tik viegla kā šobrīd, un spēj to izmantot savā labā, lai pilnveidotu savu finanšu pratību.
Tas rada pozitīvu vilkmi arī citu paaudžu sieviešu vidū aktīvāk rīkoties savas finanšu izglītības un iespēju vairošanā, mācoties arī par pirmajiem investēšanas soļiem un balansēta investīciju portfeļa izveidi. Dzīvojot informācijas pārbagātības laikmetā, protams, ir rūpīgi jāizvērtē, kādiem avotiem uzticēties," saka Kotlere.
Būtiski, ka pati investīciju vide mainās, tai kļūstot demokrātiskākai un iekļaujošai. Pieaugot digitalizācijai, progresīviem tehnoloģiju risinājumiem un zemajām uzturēšanas izmaksām, rodas jaunas iespējas alternatīvu investīciju produktu attīstībai. Viss par labu mūsdienu privātajiem investoriem, padarot investīcijas pieejamākas un saprotamākas.
Vienā vārdā – cilvēcīgākas. Piemēram, alternatīvās investīciju kompānijas, kas savieno aizdevējus un aizņēmējus, izmantojot tiešsaistes platformas, ir mainījušas investīciju pieejamību. Tām ir zema ieejas barjera – minimālais investīciju apjoms var sākties no dažiem desmitiem eiro, turklāt tās paredz minimālu komisijas maksu vai neietur to nemaz.
"Sieviešu diena nav par tulpi. Tā ir par ir par iekļautību, sieviešu labklājību un vienlīdzīgām iespējām dažādās dzīves sfērās. Investīciju tirgus ir viens no tiem," tā Kotlere.
