Krievijas bruņojuma eksports no 2019. līdz 2023. gadam samazinājies par 53%, salīdzinot ar periodu no 2014. līdz 18. gadam. Tā rezultātā Krievija pirmo reizi noslīdējusi uz trešo vietu lielāko ieroču eksportētāju sarakstā, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SPIRI) ziņojums.
Pēdējās piecgades laikā Krievijas bruņojuma apjoms pasaules tirgū sarucis līdz 11%. Otrajā vietā Francija, kas palielinājusi eksportu par 47% un palielinājusi savu ieroču eksporta daļu līdz 11%, bet pirmajā vietā ASV, kuras eksports palielinājies par 17%, sasniedzot 42% no kopējā pasaules tirgus apjoma.
Lielāko ieroču eksportētāju desmitniekā iekļuvušas Itālija (eksporta pieaugums par 86%, 4,3% no kopējā pasaules eksporta apjoma), Dienvidkoreja (+12%, 2% pasaules tirgus), Ķīna (-5,3%, 5,8% pasaules tirgus), Vācija (-14%; 5,6%), Lielbritānija (-14%; 3,7%), Spānija (-3,3%; 2,7%) un Izraēla (-25%; 2,4%).
Pēc SPIRI datiem, vēl 2019. gadā Krievija piegādāja dažāda veida ieročus 31 valstij, 2022. gadā – 14, bet 2023. gadā – tikai 12 valstīm. Lielākie Krievijas ieroču importētāji ir Indija (34% no kopējā Krievijas ieroču eksporta apjoma), Ķīna (21%) un Ēģipte (7,5%). Uz Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm eksportēti attiecīgi 13% un 10% ieroču.
Salīdzinājumam – ASV no 2019. līdz 2023. gadam piegādāja ieročus 107 valstīm, kas ir vairāk nekā iepriekšējos periodos. Tuvo Austrumu valstīm piegādāti 38% amerikāņu ieroču, Āzijai un Okeānijai – 31%, Eiropai 28%.
Francija šajā periodā piegādājusi ieročus 64 valstīm. Vislielākā eksporta daļa (42%) pienākušies Āzijai un Okeānijai, 34% - Tuvajiem Austrumiem. Starp valstīm lielākais Francijas ieroču saņēmējs ir Indija (30% no Francijas eksporta). SPIRI norāda, ka Francijas eksporta pieaugums saistāms ar kaujas lidmašīnu piegādēm Indijai, Katarai un Ēģiptei.
Ieroču piegādes Eiropai palielinājušās par 94%. Ukraina kļuvusi par lielāko ieroču importētāju reģionā, un ceturto lielāko importētāju pasaulē. Kopš kara sākuma Kijiva saņēmusi ieročus kā militāro palīdzību no vismaz 30 valstīm. Valsts ieroču importa daļa globālā mērogā ir 4,8%, salīdzinot ar 0,1% 2014.-2018. gada periodā.
