22 zemesgabali pie Rīgas lidostas ir iekļauti lidostas attīstības plānā no 2012.-2036.gadam kā lidostas attīstībai vēlamā zona, norādīja Rīgas lidostas pārstāvji, jautāti par to, kādiem mērķiem 22 zemesgabali, uz kuriem Rīgas dome ir atjaunojusi īpašumtiesības, ir nepieciešami.
Lidostā skaidro, ka minētie nekustamie īpašumi ir iekļauti plānā līdz 2036.gadam, ņemot vērā lidlauka - skrejceļa un peronu zonas - ģeogrāfisko novietojumu.
Savukārt jaunajā attīstības plānā 2036.-2050.gadam, kura izstrāde patlaban ir sākusies, minētā teritorija ir iekļauta aviācijas kravu un loģistikas centru attīstības zonā.
Vienlaikus lidostā informē, ka spēkā esošajās Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam kā viens no uzdevumiem un rīcības virzieniem Satiksmes ministrijai un Rīgas lidostai kā līdzatbildīgai institūcijai ir noteikts uzturēt plānoto kravu apjoma apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūru ar mērķi palielināt lidostā apkalpoto kravu apjomu.
Lidostā strādājošo kravu apkalpošanas termināļu kapacitāte ir sasniegusi gandrīz maksimumu, tādēļ lidostas pamatdarbības nodrošināšanai un turpmākai aviācijas kravu apkalpošanas sektora attīstībai būs nepieciešamība veidot jaunu aviācijas kravu apkalpošanas infrastruktūru jau pirms iepriekš attīstības plānā prognozētajiem termiņiem.
Tāpat daļā no teritorijām, kas saistībā ar lidostas attīstības plānu pēc 2036.gada, būs nepieciešamas lidostas pamatdarbības nodrošināšanai - lidostas perona infrastruktūras attīstībai tika plānots attīstīt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" militārās mobilitātes infrastruktūru.
Tādējādi, lai nodrošinātu lidostas pamatdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanu nākotnē, speciālo kravu apkalpošanas zonu, ja šāda projekta īstenošana tiktu apstiprināta, būtu lietderīgi plānot daļā no minētajiem zemesgabaliem, atzīmē lidostā.
Daļu no šiem zemesgabaliem lidosta arī plāno izmantot alternatīvas enerģijas ražošanai, piemēram, izveidojot saules paneļu parku, tādējādi stiprinot lidostas kā kritiskās infrastruktūras objekta enerģētisko neatkarību, tomēr jāņem vērā, ka lidostai kā lidlauka ekspluatantam ir saistošas sertifikācijas specifikāciju prasības, tādēļ šādu projektu realizācija nav iespējama jebkurā lidostas teritorijas daļā, bet ir pieļaujama tikai tādās vietās, kur tā neapdraud drošus gaisa kuģu lidojumus.
Patlaban konkrēti šo teritoriju attīstības darbi nenotiek, jo nekustamie īpašumi nav uzņēmuma rīcībā, kā arī to izmantošana jau iepriekš tikusi paredzēta laikā līdz 2036.gadam.
Rīgas lidosta strādā ar attīstības projektiem zemēs, kas patlaban ir lidostas rīcībā, norāda lidostas pārstāvji.
Jau ziņots, ka Rīgas dome 6.martā nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022.gada 21.septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas privatizācijas pabeigšanu, tādējādi atjaunojot īpašumtiesības uz šiem zemes gabaliem.
Dome arī atzina par spēku zaudējušu lēmumu par lokālplānojuma uzsākšanu teritorijai starp Rīgas robežu, Priedaines ielu, Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu un Grenču ielu.
Iepriekš Rīgas domei divas reizes neizdevās pieņemt šo lēmumu kvoruma trūkuma dēļ.
Šāds lēmums bija jāpieņem, jo pašvaldība februārī saņēma Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.
Prokuratūras ieskatā privatizācijas procesā nav izvērtēta zemesgabalu nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.
Tāpat šā gada 6.martā preses konferencē Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pieļāva, ka Rīgas domnieki, iespējams, tikuši maldināti lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu.
Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
"De facto" rīcībā esošā informācija ļaujot pieņemt, ka rudenī Vaivods vērsies pie Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja Satiksmes ministrija (SM) atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa - 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.
Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājies ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.
Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.
