Visdramatiskāko notikumu un sensāciju ala. Tā Siguldas Velnalu savulaik raksturoja Latvijas dabas dārgumu pētnieks Guntis Eniņš, vēl arī pajokojot, ka par šo īpašo dabas veidojumu senākās liecības var sniegt vien pats Nelabais. 17. gadsimtā alā kādu laiku slēpās Turaidas Rozes – daiļās Maijas – slepkava, vēsta nostāsts. Savukārt 1992. gada aprīlī tajā ieradās pravietis no Gruzijas un sāka vērienīgus nesankcionētus rakšanas darbus, ko neapturēja ne inspektori vai inspekcijas, ne komisijas, ne kāds cits. Pravietis bija pārliecināts, ka atraks templi, kur glabājas pasaules garīgās un materiālās bagātības.

Par ko bija pārliecināta svētā brālība?

Par savām neticamajām atklāsmēm saistībā ar Siguldas Velnalu “Baltās brālības” skolotājs pravietis Georgijs Ionta Iberioni pavēstīja vēstulē Latvijas “Baltās brālības” biedriem un drīz ieradās arī pats, kā noprotams no 1992. gada laikrakstu ziņām. Acīmredzot tika saorganizēta neliela racēju grupa, lai Velnalā atraktu vismaz 5000 gadu senu templi un atgūtu tautas kultūras un vēstures vērtības. Iberioni apgalvoja, ka galerijā “Ars Longa” nodevis kā ziedojumu līdzatvestās jostas, zirglietas un citus, pēc paša domām, svarīgus dārgumus, bet pretī saņēmis Lielvārdes jostu, kur lasīja latviešu tautas likteņgaitas.

Rakšana, pēc aktīvistu domām, nemitīgi vainagojās ar panākumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X