Neraugoties uz Krievijas valdības politiku, kas padara Ķīnas juaņu par galveno ārvalstu valūtu Krievijas ekonomikā, iedzīvotājiem juaņas neiet pie sirds. Divus gadus pēc kara sākuma Krievijas iedzīvotāji bankās glabā aktīvus dolāros 2,5 reizes biežāk nekā juaņas.
Krievijas Centrālā banka paziņojusi, ka aktīvi aizstāj dolāru depozītus ar juaņām. Pagājušajā gadā valūtu ieguldījumos juaņu daļa palielinājās par trīs miljardiem dolāru jeb par 10,6%. Aptuveni par tikpat lielu daļu (10,2%) kritās dolāra daļa. Gada beigās tā sastādīja 57,7% no iedzīvotāju kopējiem noguldījumiem, kamēr ieguldījumi juaņās bija 22%. Janvārī valūtas depozītu struktūra faktiski nav mainījusies, bet to kopējais apjoms mazinājies par aptuveni 300 miljoniem rubļu.
Juaņu daļas pieaugums noguldījumos ir ne tikai dolāru un eiro aizstāšanas rezultāts, bet arī liecina par valūtu noguldījumu popularitātes samazināšanos. Pēc Centrālās Bankas datiem, noguldījumu apjoms valūtās bija 8,4%, salīdzinot ar 20% pirms kara.
Juaņas kļuva par galveno Maskavas biržas un ārējās tirdzniecības valūtu – to daļa Krievijas norēķinos par eksportu un importu janvārī bija ap 40%. Tomēr juaņām neizdodas kļūt par galveno valūtu iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumiem. Pēc Krievijas Centrālās bankas datiem, iedzīvotāji februārī iegādājušies ārvalstu valūtu 1,97 miljardu eiro vērtībā. No šīs summas aptuveni trīs ceturtdaļas bijuši dolāri un eiro.
“Juaņu pieplūdums tirgū ir, un tas ir pietiekami liels, tomēr pēc iekšējā tirgus procentu likmēm redzams, ka tās nav stimulējošas, lai arī iedzīvotāji vēlētos aktīvāk izmantot un noturēt Krievijas tirgū juaņas. Tādēļ juaņas šeit ilgi neaizkavēsies lielos apjomos,” sacīja “GPB Private Banking” direktors Jegors Susins.
Janvārī, pēc Krievijas Centrālās bankas datiem, eksporta peļņa juaņās bijusi ekvivalenta 4,1 miljardam dolāru, un tā ievērojami pārsniegusi summu, ko Krievija maksājusi par importu. Juaņas pārdod arī Krievijas Centrālā banka, tomēr tirgū ir jūtams disbalanss. Ja izslēdz rubļus, tad eksports galvenokārt tiek veikts, izmantojot juaņas un eiro, bet importa jomā nāk klāt arī dolāri. Pieprasījums pēc tiem rada “juaņas kursa sistemātisku samazinājumu Krievijas tirgū”. Tie, kuriem ir iespējas tirgoties ārvalstu tirgos, turpina tirgoties arī ar dolāriem.
“Diez vai Krievijā būs pieejamas vairāk juaņas. Domājams, ka Ķīnu pašu satrauc Krievijas juaņu tirgus apjoma pieaugums. Tas Ķīnai var radīt bažas, ka kapitāla kontrole nav pietiekama,” spriež Susins.
