Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja par riskiem, ko varētu radīt novēlota procentlikmju samazināšana, un šie viņas izteikumi apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka pirmais procentlikmju samazinājums varētu tikt īstenots jūnijā.
"Mēs nevaram gaidīt, līdz iegūsim visu nepieciešamo informāciju. Tādējādi varētu tikt radīti riski saistībā ar novēlotām monetārās politikas izmaiņām," konferencē Frankfurtē sacīja Lagarda.
Viņa norādīja, ka tāpēc ECB attiecībā uz turpmāko rīcību koncentrējas uz diviem galvenajiem faktoriem, proti, algu izaugsmes tempu eirozonā un ECB ekonomikas prognozēm.
Vairākos nozīmīgos sektoros joprojām norisinās sarunas par algu palielināšanu, arodbiedrībām Eiropā pieprasot palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. ECB sagaida, ka skaidrāka aina par šo sarunu iznākumu tiks iegūta maija beigās, norādīja Lagarda.
Savukārt nākamās ECB prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi un inflāciju tiks publiskotas jūnijā.
ECB politikas veidotāji krietni plašāku informāciju iegūs līdz jūnijam, skaidroja Lagarda. Ja jaunākie dati apstiprinās inflācijas turpmāku samazināšanos, ECB varēs samazināt procentlikmes, viņa piebilda.
Taču viņa brīdināja, ka nav garantiju, ka pēc pirmā procentlikmju samazinājuma automātiski sekos arī nākamie samazinājumi.
Kā ziņots, ECB martā jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.
ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.
Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.
