Kamēr Saeimā tiek virzīti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā samazinājās. Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) veiktie aprēķini par absolūtā alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem liecina: novērojams patēriņa samazinājums gan ieskaitot, gan atrēķinot pierobežas tirdzniecību.
2023. gadā iegādātais alkoholisko dzērienu apjoms Latvijā samazinājies līdz 12,58 litriem uz iedzīvotāju, salīdzinot ar 2022. gadā reģistrētajiem 13,05 litriem. Ņemot vērā LANA pieejamos datus, aptuveni 12% tīrā alkohola pārdots Igaunijas un Lietuvas pierobežā.
Atrēķinot pierobežas tirdzniecību no kopējā patēriņa, Latvijā alkoholisko dzērienu patēriņš 2022. gadā bija 11,49 litri uz iedzīvotāju. 2023. gadā patēriņa īpatsvars pierobežā pēc LANA aplēsēm palika nemainīgs, tādējādi Latvijas iekšējais patēriņš 2023. gadā bija apmēram 11,07 litru uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem.
“Alkohola patēriņa samazināšanās Latvijā 2023. gadā atkārtoti apliecina, ka patēriņš mainās neatkarīgi no jaunu tirdzniecību ierobežojošu pasākumu ieviešanas. Pagājušajā gadā lielāku ietekmi uz patēriņa samazinājumu, domājams, atstāja augstā inflācija un lielās Euribor likmes, kas būtiski samazināja iedzīvotāju pirktspēju.
Turklāt Eiropas valstu pieredzes pētījumā secināts: regulējuma politika, kas vērsta uz sabiedrības kopējā alkohola patēriņa samazināšanu, nav saistīta ar pārmērīga patēriņa uzvedības maiņu.
Apzinoties šo likumsakarību, ierobežojumu ieviešanas gadījumā rosinu izstrādāt to efektivitātes mērīšanas kritērijus. Kritēriju trūkums šobrīd liedz iespēju paredzēt, vai un kā ierobežojumi varētu ietekmēt pārmērīgu alkohola patēriņu sabiedrībā. Tagadējos apstākļos spējam paredzēt tikai nevēlamās sekas uz valsts ekonomiku. Lai veidotu atbildīgu alkohola lietošanas kultūru, jāvadās pēc datiem, nevis pieņēmumiem,” komentē LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.
Iepriekš vēstīts, ka par gaidāmajām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā kritiski izteikušās vairākas organizācijas, uzņēmumi un valsts iestādes.
Piemēram, Latvijas Vīnziņu asociācija, Latvijas Bārmeņu federācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija nosūtījušas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai atklātu vēstuli, kurā norāda uz virkni neskaidrību par plānotajām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā, tostarp problēmām, kas varētu rasties viesmīlības nozares darba tirgū, tūrismā un virknē izglītības programmu.
Tāpat arī Latvijas Bāru asociācija (LBA) skeptiski vērtē plānotās izmaiņas Alkohola aprites likumā, kas patlaban tiek gatavotas Saeimas otrajam lasījumam. Asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens aģentūrai LETA pauda viedokli, ka plānotās izmaiņas šķietami ir ļoti sasteigtas un nepārdomātas, turklāt sarunu procesā netiek ņemts vērā industrijas viedoklis, un nozare netika aicināta uz konstruktīvu diskusiju.
LETA jau vēstīja, ka pērn 7.novembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija atbalstīja ieceri aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību svētdienās un svētku dienās no plkst.15.
Tāpat apakškomisija atbalstīja priekšlikumu aizliegt tirgot alkoholu darbadienās un sestdienās no plkst.20 līdz 10, nosakot izņēmumu attiecībā pret mazajiem alus un vīna ražotājiem. Patlaban likums nosaka, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no plkst. 22 līdz 8, izņemot tādas vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas.
Vēstīts arī, ka ar virzītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Veselības ministrija (VM) vēlas samazināt alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām. Likumprojekts Saeimā tika virzīts iepriekšējās veselības ministres Līgas Meņģelsones darbības laikā.
Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.
Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju var arī ar QR kodu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienus grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.
