Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētījumā par dzīvsudraba koncentrāciju melno stārķu organismos atklāts, ka dzīvsudrabs atrodams gan olu čaumalās un membrānās, gan fēcēs.
Latvijas melnajiem stārķiem organismos atklāta paaugstināta dzīvsudraba koncentrācija (8)
Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir toksiski - tie var radīt gan dažādas veselības problēmas cilvēkiem un dzīvniekiem, gan piesārņo apkārtējo vidi. Viens no kaitīgākajiem dzīvsudraba savienojumiem ir metildzīvsudrabs. Tam raksturīga uzkrāšanās barības ķēdēs bioakumulācijas un biomagnifikācijas procesu rezultātā, un nelielas dzīvsudraba koncentrācijas var uzkrāties līdz veselībai bīstamam līmenim.
Atšķirībā no baltajiem stārķiem, kas ir visēdāji, melnie stārķi ir zivjēdāji, un viņu ēdienkarti galvenokārt sastāda nelielas saldūdeņu zivis. Tāpēc viņi ir pakļauti lielākam dzīvsudraba uzņemšanas riskam, skaidro pētnieki.
Pētījumā paraugi ievākti vairāk nekā 150 ligzdvietās no visas Latvijas teritorijas vairāku gadu garumā. Kopumā iegūti vairāk nekā 1000 paraugi. Čaumalu un fēču izmantošana ir neinvazīva metode piesārņojuma noteikšanai, jo paraugu iegūšana minimāli traucē putniem, skaidro pētnieki.
Pētījuma rezultāti parāda, ka dzīvsudrabs atrodams gan olu čaumalās un membrānās, gan fēcēs. Zemākās koncentrācijas iegūtas olu čaumalās, kur tās bija vidēji pieci līdz 30 nanogrami uz gramu. Turpretim no čaumalām atdalītajās membrānās koncentrācija bija vidēji deviņas līdz 11 reizes augstāka, sasniedzot vairākus simtus nanogramu uz gramu.
Fēcēs vidējā dzīvsudraba koncentrācija svārstījās ap 100 nanogramiem uz gramu. Tuvākā robežvērtība, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos par pieļaujamo dzīvsudraba koncentrāciju biotā, atbilst apmēram 100 nanogramiem uz gramu.
Pētījuma līdzautore, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniece Anda Ābola norāda, ka novērojamas koncentrāciju atšķirības starp dažādām ligzdvietām un atkarībā no paraugu ievākšanas gada.
Pētnieki šobrīd turpina padziļinātu datu analīzi, lai izvērtētu dzīvsudraba piesārņojuma izplatību Latvijas teritorijā, kā arī noteikto dzīvsudraba koncentrāciju iespējamo ietekmi uz melno stārķu veselību.
Melnie stārķi Latvijā ir aizsargājami putni, jo dažādu apstākļu ietekmē samazinās Latvijā sekmīgi ligzdojošo putnu pāru skaits.