Pat ar Rietumvalstu ieroču piegādēm Ukrainai vienmēr ir bijis mazāk bruņojuma nekā Krievijai. Tomēr izskatās, ka Krievijas apšaužu intensitāte, kā arī Ukrainas kaujas dronu operatoru veikums ir devis rezultātu – Krievija ir saskārusies ar zināmām artilērijas problēmām. “The Economist” ir veicis kodolīgu analīzi par situāciju Krievijas armijas artilērijas jomā.
Krievija saražo piecas reizes vairāk artilērijas lādiņu nekā Ukraina. Karš Ukrainā ilgst jau trešo gadu, tādēļ rodas loģisks jautājums – cik ilgam laikam pietiks Krievijas artilērijas krājumu, kurus nereti arī paplicina Ukrainas dronu uzbrukumi?
Ievācot datus no dažādiem atvērtajiem avotiem, analītiskajiem centriem, valdību organizācijām un atsevišķiem analītiķiem, ir iespējams izdarīt zināmus secinājumus.
Precīzi noteikt, cik daudz artilērijas Krievijas spēki ir zaudējuši, ir grūti. Ukraina ziņo, ka likvidēti vairāk nekā 10 000 vienību, bet Nīderlandes OSINT komandai ir pierādījumi par vairāk nekā 1000 iznīcinātām artilērijas vienībām. Vēl viens analītiķis runā par 5000 krievu artilērijas lielgabaliem, kuri vairs nevarēs nogalināt ukraiņus.
Kara sākumā Krievija Ukrainas teritorijā ieveda ap 19 000 artilērijas iekārtu, kas atradās klajā laukā pirms došanās uz fronti. Tomēr laikapstākļu faktors nospēlēja savu – atsevišķas artilērijas iekārtas tika bojātas tā, ka vairs nebija lietojamas. Tieši tādēļ šīs artilērijas iekārtas tika izmantotas rezerves daļām, kas ļāva salabot bojātās iekārtas vai arī radīt jaunas.
Šī gada februārī Ukrainas kaujas laukos Krievijas rīcībā bija mazāk nekā 5000 artilērijas iekārtu, paziņoja Lielbritānijas Karaliskais apvienoto aizsardzības pētījumu institūts. Krievijai ir 2000 artilērijas pašgājējiekārtas, kā arī 2400 iekārtas – piekabes, pieļauj viens no OSINT analītiķiem.
“The Economist” šaubās par šādiem aprēķiniem, jo Maskavas rīcībā ir nezināms ieroču un haubiču skaits no Otrā pasaules kara laikiem. Tomēr fakts, ka Krievijas artilērijas rezerves izsīkst, ir acīmredzams.
Ja tic Eiropas politikas analītikas centram, Krievija ražo aptuveni 50 artilērijas iekārtas gadā. Tas ir ļoti neliels skaits, un šeit jāņem vērā, ka šī bruņojuma ražošanai nepieciešams īpaši augstas kvalitātes tērauds, kādu ražo tikai divas Krievijas rūpnīcas.
“The Economist” pieļauj, ka artilērijas iekārtu jomā Krievija pieredzēs krīzi 2025. gadā. Tad Krievijai nāksies pastiprināti paļauties uz raķešu lādiņiem, kā ražošanai būs nepieciešams lielāks skaits sprāgstvielu.
Tādēļ, kā secina britu izdevums, artilērijas rezervju izsīkums (gan iekārtu, gan lādiņu ziņā) piespiedīs Krieviju vairāk piedomāt pie apšaužu efektivitātes un atsevišķos gadījumos pat atvilkt šīs iekārtas no frontes. Tas savukārt ļaus Ukrainas spēkiem nedaudz atvilkt elpu un veikt spēku pārgrupēšanu.
