Krievijas diktators Vladimirs Putins dievina uzvaras, tomēr grandiozu neveiksmju gadījumā par tradīciju kļuvusi diktatora gļēva nozušana no redzeslauka. Pēc teroristu grupējuma "Islāma valsts" īstenotā terorakta koncertzālē “Crocus City Hall” Putins klusēja teju diennakti.
Kā vēsta “The Economist”, “Islāma valsts” veiktais terorakts kļuva par grandiozu Putinam pakļauto Krievijas specdienestu izgāšanos. Pēc tam, kad teju diennakti pēc notikušā Putins tomēr sadūšojās uzrunāt sabiedrību, viņš lavierēja starp “Islāma valsts” paziņojumiem par atbildības uzņemšanos un centās vainu uzvelt Ukrainai. Krievijas diktatoram šāda uzvedība ir kļuvusi par tradīciju.
“Putins ir cilvēks, kurš mīl uzvaras, vēlams, iepriekš režisētas. Falsificēta uzvara “vēlēšanās” ar tam sekojošu koncertu. Aizraujoša uzruna 9. maijā. Astoņi vārti hokeja spēlē. Ņemot vērā visas galvu reibinošās uzvaras, diktatoram arvien grūtāk kļūst tikt galā ar neplānotām neveiksmēm. Tāpēc vieglāk ir nozust no skatuves. 2000. gadā viņš izgāzās ar saviem mēģinājumiem publiski glābt situāciju ar zemūdeni “Kursk”. Viņš vairāk nekā diennakti klusēja pēc Beslanas traģēdijas 2004. gadā, kad bojā gāja 186 bērni – ķīlnieki. Pērn, kad Jevgeņija Prigožina algotņu banda devās uz Maskavu, arī tad no Putina nebija ne vēsts,” raksta izdevums.
Tieši tādēļ viņam vajadzēja 19 stundas, lai televīzijā uzrunātu sabiedrību “Crocus City Hall”. Pati uzruna neko daudz nedeva – Putins neveikli apgalvoja, ka “Ukraina ir atvērusi logu teroristiem uz robežas laikā, kad ļaundari centušies aizbēgt no Krievijas ar baltu “Renault Symbol”.”
Tajā pašā laikā diktators ne vārda neminēja par “Islāma valsti”, kas tieši paziņoja, ka ir veikusi uzbrukumu. Daļēji Putina nevēlēšanās pilnībā visu vainu novelt uz Ukrainu var būt saistāma ar bažām, ka ASV valdības rīcībā varētu būt informācija, kas pilnībā noliedz šādu versiju.
Iespējams, ka Krievijas diktatoru mulsina fakts, ka viņa drošības dienesti nekādi nav reaģējuši uz amerikāņu brīdinājumiem, kas izteikti jau 7. martā. Ik tiesām – trīs dienas pirms uzbrukuma Putins ir noraidījis šos datus, nosaucot tos par “amerikāņu šantāžu”.
Līdzīgai kļūmei būtu smagas sekas valstī, kur valstsvīrus var saukt pie atbildības. Krievija nav tāda valsts. Tomēr šis uzbrukums rada sāpīgu triecienu Putina reputācijai, kā arī viņa pakļautībā esošajiem drošības dienestiem, no kuriem arī pats Putins ir atkarīgs.
Ilgi netiks aizmirsta maniere, kādā tika veikts uzbrukums, kurā gāja bojā vairāk nekā 130 cilvēku. Rodas daudzi jautājumi, it īpaši par teju neesošo apsardzi tāda mēroga iestādē, kas atrodas Maskavas ziemeļrietumos. Nav skaidrs, kādēļ drošības dienesti nav reaģējuši. Šova producents, kurš desmit dienas pirms “Crocus City Hall” veiktā terorakta bija ieradies koncertzālē, atminējās, ka toreiz zālē bijuši ap 200 apsargu.
Tāpat ir arī daudz neskaidrību par uzbrukuma aspektiem – iespējamie džihādisti – uzbrucēji paši centās palikt dzīvi, un tas rada jautājumus, vai pašas Krievijas varasiestādes lielākā vai mazākā mērā nav saistāmas ar šo uzbrukumu. Protams, tās ir konspirācijas teorijas, taču acīmredzams ir fakts, ka islāmistu teroristu grupējums izmantoja kā aizsegu spriedzi Krievijas sabiedrībā, ko rada ekonomiskā situācija un etniskie konflikti.
Maskava islāmistiem sniedz acīmredzamas iespējas vervēt kaujiniekus, it īpaši no nabadzīgo migrantu vidus, kuri ieradušies Krievijā no musulmaņu valstīm, galvenokārt bijušajām PSRS republikām Centrālāzijā. Pēc neoficiāliem datiem, Krievijā dzīvo līdz astoņiem miljoniem migrantu no Tadžikistānas vien. Šie migranti ir ļoti svarīgi Krievijas kara laika ekonomikā, kas piekrīt strādāt rūpnīcās par zemām algām darba vietās, kurās krievi paši nepiekrīt.
Etniskā spriedze pieaug. Putins šai tēmai pastarpināti pievērsās 29. februāra uzrunā Federālajai sapulcei, uzsverot, ka “Krievija ir daudznacionāla valsts”. Kremlis, bez šaubām, izmanto Maskavas teroraktu kā ierosinātu tālāku skrūvju piegriešanu valstī. Daudzi no Putinam lojālajiem ir gatavi atcelt moratoriju par nāvessodu aizliegumu. Terorisma draudus varētu arī izmantot kā ieganstu vērsties pret režīma upuriem.
“Migrantu kopienas jau izjūt spiedienu. Krievijas lielajās pilsētās fiksēti reidi gan mošejās, gan migrantu kopmītnēs. Ukrainas vainošanai šeit loma propagandas veidošanā, bet īstie draudi ir Krievijā dzīvojošajiem migrantiem. Ukrainas izlūki saka, ka šādu nepārliecinošu argumentu izmantošana ir domāta, lai uzveltu kādam citam savu vainu. Galu galā Krievija teorētiski var vainot teroraktā arī Franciju. Sak, teroristi taču brauca ar Francijā ražoto “Renault” automobili,” ironizē “The Economist”.
