Ziemeļkoreja ir iemācījusies apiet ierobežojumus atrast pietiekami daudz līdzekļu savas kodolprogrammas uzturēšanai. Tas šai izolētajai valstij ļauj draudēt visai pasaulei. No kurienes Phenjana ņem naudu un kā vispār darbojas diktatūras ekonomika?
Vairāk nekā divdesmit gadu Ziemeļkoreja ir pakļauta plašām ANO sankcijām diktatūras īstenoto kodolizmēģinājumu dēļ. Nafta, tās produkti, automašīnas, ķimikālijas, jahtas, luksusa preces un daudz kas cits ir iekļauts “melnajā sarakstā”, kas paredz – šo produkciju pārdot Ziemeļkorejai ir aizliegts.
Zimeļkorejas ekonomika nav tajā labākajā stāvoklī. Lielākā daļa no 25 miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā, tikmēr vadonis Kims Čenuns būvē lepnus un majestātiskus pieminekļus, uztur milzīgu armiju un finansē ļoti dārgu kodolprogrammu. Oficiālie valsts ienākumi liecina, ka Ziemeļkoreja nevar finansēt tik dārgas programmas, taču naudas Phenjanai acīmredzami pietiek, lai radītu apdraudējumu plašākā mērogā.
Jāpiebilst, ka šos “papildu ienākumus” Ziemeļkoreja gūst noziedzīgā ceļā, izmatojot kriptovalūtu zādzību un kiberuzbrukumus, īstenojot kontrabandu, narkotiku tirdzniecību, viltotu dolāru ražošanu un mūsdienu verdzību, kas ir visi galvenie Ziemeļkorejas ēnu ekonomikas elementi. Kima režīms nekautrējas izmantot jebkādus līdzekļus, kas ļauj tikt pie ārvalstu valūtas, jo Ziemeļkorejas vonas starptautiskajos tirgos nekotējas.