"Baltijas tīģeris" vai vientuļa un izolēta valsts: eksperti iezīmē potenciālos Latvijas attīstības scenārijus (27)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Rīgas panorāma no Rīgas pils Svētā gara torņa
Rīgas panorāma no Rīgas pils Svētā gara torņa Foto: Jānis Škapars/TVNET GRUPA

Latvijai līdz 2040. gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Saskaņā ar pirmo scenāriju - "Baltijas tīģeris" - 2040.gadā trīs Baltijas valstis veidotu starptautiski atzītu, inovatīvu un dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu. Baltijas valstis uz savām Austrumu robežām būs izveidojušas jaunu kopīgu Baltijas aizsardzības līniju, padziļinājušas jau izveidoto sadarbību kiberdrošības jomā un veikušas lielus kopīgus militāros iepirkumus. Reģionālās saites būtu institucionalizētas vēl dziļākā politiskajā sadarbībā esošo Baltijas valstu sadarbības institūciju ietvaros - Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā, saskaņojot vienu prioritātes ar otru pastāvīgajām komitejām.

Šajā scenārijā Latvija, un it sevišķi Rīga kā Baltijas reģiona ģeogrāfiskais centrs, būtu vislielākā ieguvēja no ciešākām saitēm starp trim valstīm. Papildus šajā scenārijā visas trīs valstis būtu ieviesušas digitālās balsošanas sistēmu vēlēšanās, un visi sabiedriskie pakalpojumi tiktu pārvietoti tiešsaistē. "[Norit] harmoniska pārrobežu sadarbība un unikāla kopīgā kultūra, kas saista pagānisko ar moderno," vīziju iezīmē domnīcas pārstāvji.

Otrs scenārijs - "Ziemeļvalsts Latvija" - paredz, ka 2040.gadā Latvija būtu viena no astoņām Ziemeļvalstīm ar atbilstošu Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko "modeli". Nodokļu likmes pakāpeniski saplūstu ar Ziemeļvalstīm un Latvijas valdības izdevumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) būtu pieauguši no 40% no IKP 2022.gadā līdz 50% no IKP 2040.gadā. Šajā scenārijā domnīcas pārstāvji paredz, ka daļa sabiedrības pret to būs skeptiska, jo sākotnēji pieaugtu nodokļi un cenas dažādām precēm, taču ilgtermiņā tautsaimniecība sāktu just ieguldījumu pozitīvo ietekmi.

Trešajā scenārijā - "Gurdenā Latvija" - valsts nemainīgi turpinātu iesākto attīstības ceļu un ekonomika turpinātu augt, lai gan gausāk nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Valsts pakalpojumu apjoms būtu palielinājies, bet nodokļu likmes palikušas nemainīgas. Sasniegumi veselības, izglītības un citās jomās būtu "nemainīgi vāji".

Savukārt saskaņā ar ceturto scenāriju - "Vientuļā Latvija" - 2040.gadā valsts būtu kļuvusi autoritārākā un starptautiski izolētākā no Baltijas kaimiņvalstīm, ES būtu iesaldējusi finansiālos līdzekļus, jo Latvija pārkāptu tiesiskuma principus, bet valsts budžetā spriedzi radītu aizsardzības izmaksas, nelabvēlīgā demogrāfiskā piramīda un nepieciešamība finansēt infrastruktūras un cilvēkkapitāla attīstību no ierobežotajiem valsts līdzekļiem.

To, kurš scenārijs īstenosies, ietekmē desmit dzinuļi - pieci globāli un pieci vietējie, spriež Auers. Vietējo dzinējspēku sarakstā ir inovācijas un jauno tehnoloģiju izmantošana, cilvēkkapitāls, neuzticēšanās politikas sistēmai, spiediens uz budžetu un Rīga kā visas Latvijas attīstības dzinējspēks. Domnīcas pārstāvji uzskata - lai attīstītu pēc iespējas labāku scenāriju, Latvijai vismaz dažās jomās jābūt starp tehnoloģiju līderiem, izmantojot attīstības nišas, jāveic gudri ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas būtu ienesīgi gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā, bet valsts sektoram ir jāstrādā efektīvāk.

"Latvijā bieži izpaliek valsts un pašvaldību institūciju sistemātiska savas darbības izvērtēšana un pilnveidošana. Piemēram, viens no Valsts kontroles revīzijas par valsts atbalstu pieaugušo izglītībai secinājumiem ir, ka apmācību programmas līdz šim nav bijušas mērķtiecīgi plānotas, lai palielinātu Latvijas cilvēkkapitālu un darbaspēka produktivitāti, un ka, novēršot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) funkciju pārklāšanos realizētajos pieaugušo izglītības projektos, varēja ietaupīt vismaz 3,6 miljonus eiro. (..) Savukārt Latvijas Banka norāda, ka ir valstis, kas šaurāk definēto valsts pārvaldes funkciju spēj veikt ar mazākiem cilvēkresursiem nekā Latvija. 2022.gadā Latvijā uz katriem 1000 iedzīvotājiem valsts pārvaldē un aizsardzībā tika nodarbināti 33 darbinieki. Sasniedzot šajā jomā vadošo sešu valstu vidējo valsts pārvaldes nodarbinātības attiecību pret kopējo iedzīvotāju skaitu, Latvija varētu nodarbināt par gandrīz 17 000 valsts pārvaldes darbinieku mazāk nekā 2022.gadā," norādīts ziņojumā.

Attiecībā uz budžetu domnīcas pārstāvji norāda divus galvenos spiediena izraisītājus - aizsardzības tēriņi un cilvēku novecošanās. Eksperti norāda, ka Eiropas NATO dalībvalstu stratēģiskās aizsardzības tēriņu palielināšana var palīdzēt novērst uzbrukumus un noteikti būtu lētāka nekā iesaistīšanās militārā konfliktā. Bet pusmūža un vecāku cilvēku iesaisti nodarbinātībā var uzlabot, palielinot izdevumus veselības aprūpei un mūžizglītībai.

Savukārt Rīgas kontekstā domnīcas pārstāvji kritizē politiķu bieži izmantoto galvaspilsētas pretstatīšanu Latvijas reģionu attīstībai. "Šāda pieeja bremzē Rīgas izaugsmi, jo visa Latvija būtu tikai ieguvēja, ja Rīga kļūtu par starptautiski konkurētspējīgu Ziemeļu metropoli," uzskata "Laser" dibinātāji. Vienlaikus ziņojumā pausts, ka daļa no ieguvumiem nerastos automātiski, proti, būtu nepieciešami ieguldījumi, lai nodrošinātu reģionu piekļuvi "Rīgā koncentrēto zināšanu pārpilnībai", bet vispirms šāda radoša zināšanu koncentrācija ir jāizveido.

Kā pieci globālie dzinuļi norādīti ģeopolitika, zaļais kurss, tehnoloģiju attīstība, demokrātijas lejupslīde, kā arī demogrāfija un globālā migrācija.

Ziņojumā norādīts, ka valstis ir nepiekāpīgākas savās nostājās dažādās jomās, kas rada vairāk konfliktsituāciju, ES ir izvēlējusies īstenot zaļo kursu un būt līderis vides un zaļo tehnoloģiju jomā, kam būs jāpielāgojas, bet kas arī radīs attīstības iespējas. Tehnoloģiju jomā tiek radīts arvien vairāk datu, ko var izmantot, lai attīstītu tehnoloģijas, kas risina daudzas cilvēcei nozīmīgas problēmas, piemēram, palielina darbaspēka produktivitāti, novērš globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas. Demokrātijas jomā jāņem vērā, ka kopš 2005.gada to valstu skaits, kurās situācija brīvības ziņā pasliktinās, ik gadu pārsniedz to valstu skaitu, kurās novērojami uzlabojumi. Savukārt attiecībā uz demogrāfiju, paredzams, ka 2040.gadā pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 9,2 miljardus, un cilvēki ar mazākām iespējām turpinās meklēt labvēlīgākus apstākļus citviet.

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo informāciju, SIA "Domnīca Laser" reģistrēta šī gada 30.janvārī, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "DMT Pluss" lielākais īpašnieks Andris Kozlovskis, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, Virkas muižas īpašnieks un attīstītājs Kaspars Bergmanis, bijusī "Baltijas datoru akadēmijas" valdes locekle Agnese Paegle, SIA "MRS grupa" līdzīpašnieks Māris Mednis, Latvijas investīciju bankas "Prudentia" dibinātājs Ģirts Rungainis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endžiņš un profesors Auers, kurš savulaik jau vadījis līdzīgu domnīcu "Certus", pārņemot tās vadību no bijušā politiķa Vjačeslava Dombrovska.

Savukārt nodibinājums "Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts LASER" reģistrēts šī gada 5.martā. Tajā kā amatpersonas norādītas Auers, Paegle un Uldis Spuriņš.

Komentāri (27)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu