alīdzinājumā ar 2022.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 885,7 miljoniem eiro.
Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 17,581 miljardu eiro jeb 43,6% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājies par 1,543 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023.gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 5,2% un sasniedza 16,5 miljardus eiro, no tiem 400 miljonus eiro veidoja izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, kamēr ieņēmumi palielinājās par 12,3% un sasniedza 15,6 miljardus eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2023.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,4 miljardu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 529,8 miljoniem eiro jeb 1,3 procentpunktiem no IKP mazāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, kas samazina budžeta deficītu, bija korekcijai prasībām pret debitoriem - 382,7 miljoni eiro jeb 0,9% no IKP, korekcijai ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai - 298,9 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, Atveseļošanas un noturības mehānisma un Modernizācijas fonda korekcijai - 147,7 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, korekcijai par saņemamajiem procentiem - 39,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcijai par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā - 38,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī noguldījumu garantijas fonda bilancei - 26,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.