Izdevumi par darbnespējas lapām Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud, uzskata arodbiedrības

Starp uzņēmēju organizācijām un LBAS jau ilgāku laiku norit visai asa domapmaiņa par iespējām veikt izmaiņas darba nespējas lapu apmaksas kārtībā - uzņēmēji apgalvo, ka Latvijas ekonomikas konkurētspējas veicināšanai esot jāsamazina darba nespējas lapu apmaksas apmērs un dienu skaits, savukārt arodbiedrības uzsver, ka šādi uzņēmēji cer gūt labumu uz darba ņēmēju rēķina, pasliktinot to finansiālo drošību.

LBAS atsaucas uz Ekonomikas ministrijas datiem, ka izdevumi par visām darba nespējas lapām gada laikā veidojot "vien 0,84% no kopējām darbaspēka izmaksām". Arodbiedrības norāda, ka Latvijā ir zemākās algas starp Baltijas valstīm, un kopš 2015.gada tās augušas vislēnāk. LBAS ekspertu veiktie aprēķini liecinot, ka laikā no 2015. līdz 2023.gadam Latvijā darbaspēka izmaksas pieaugušas par 909, Igaunijā - par 1014, bet Lietuvā - par 1147 eiro.

Arodbiedrības pauž, ka uzņēmumu konkurētspēju neveido vien darbaspēka izmaksas un darbaspēka nodokļi, bet kopējās saimnieciskās darbības izmaksas, tostarp, uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN). LBAS norāda, ka Latvijā uzņēmējiem UIN ir jāmaksā tikai brīdī, kad ienākumi tiek sadalīti, tādējādi UIN Latvijā ir viskonkurētspējīgākais no visām trim Baltijas valstīm.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rādītājiem Latvijā nodokļu ieņēmumi no uzņēmējdarbības ienākumiem 2022.gadā bija 3,2% no Latvijas budžeta kopējiem nodokļu ieņēmumiem, Lietuvā un Igaunijā tie attiecīgi ir 7,4% un 5%. Turklāt Latvijas Finanšu ministrijas prognozes par 2023.gada nodokļu ieņēmumiem uzrāda, ka UIN nodrošina vien 3% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, atzīmē LBAS.

Atsaucoties uz OECD datiem par nodokļu ieņēmumiem, LBAS norāda, ka Lietuvā ieņēmumi no uzņēmumu ienākumu nodokļiem kopš 2000.gada līdz 2022.gadam ir palielinājušies 17,4 reizes un Igaunijā 10,8 reizes, kamēr Latvijā - vien 3,6 reizes. Vienlaikus ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumiem visās Baltijas valstīs ir auguši krietni vienmērīgāk - Lietuvā 5,3 reizes, Igaunijā - 5,4 reizes, un Latvijā - 6 reizes.

2022.gadā nodokļu ieņēmumi Lietuvā ir sasnieguši 1,5 miljardus no uzņēmumu nodokļiem un 5,1 miljardu no iedzīvotāju ienākumiem, Igaunijā - attiecīgi 596 miljonus un 2,3 miljardus, bet Latvijā uzņēmumu ienākumi nesuši vien 378 miljonus eiro, kamēr iedzīvotāju ienākumi 2,3 miljardus, norāda LBAS un vērtē, ka šie dati parāda - lai arī nodokļu ieņēmumi par indivīda ienākumiem laika gaitā Baltijas valstīs ir pieauguši līdzvērtīgos tempos, ieņēmumi no uzņēmumu peļņas Latvijā ir būtiski zemāki kā kaimiņvalstīs, tādējādi padarot Latvijas uzņēmējus konkurētspējīgus reģionā.

Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa" novērtējums, kuru katru gadu veic investoriem draudzīga ASV domnīca "Tax Foundation", apstiprina, ka Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū, turpina LBAS. Latvija savukārt uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1. vietu, personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 3.vietu starp OECD dalībvalstīm. Vājākais rādītājs Latvijai ir patēriņa nodokļu konkurētspējā, kur Latvijai ir 27. vieta starp OECD dalībvalstīm, kas savukārt lielāku ietekmi atstāj uz gala patērētājiem, sevišķi zemo un vidējo algu segmentā, nevis uzņēmējiem.

LBAS piekrīt, ka konkurētspējas paaugstināšana ir viens no galvenajiem uzņēmuma veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem. Taču augsta konkurētspēja ne vienmēr nodrošina augstu peļņas līmeni konkrētā laika posmā, jo konkurētspējas paaugstināšanai ir nepieciešami ieguldījumi darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanā, jaunās tehnoloģijās, iekārtās, pētniecībā un tamlīdzīgi.

LBAS atgādina, ka darbinieks jau šobrīd, saņemot vidējo darba samaksu Latvijā, kas 2023.gadā bija 1537 eiro - bruto, un slimojot deviņas dienas, saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus - 120 eiro, līdz ar to atsevišķu personu viedoklis par to, ka "atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi", ir noraidāms kā absolūti nepamatots. LBAS uzskata, ka darba devēju un ministriju savstarpējais kompromiss to samazina vēl par 33,11 eiro.

LBAS vērs uzmanību, ka šis piedāvājums paredz arī darbinieka, kā arī slima bērna kopšanas atbalsta samazinājumu par 5% jeb 2,29 eiro dienā pie vidējās darba samaksas, kas divās nedēļās ir 22,90 eiro. Turklāt tā esot B lapa, Latvijā to apmaksā valsts, bet Igaunijā darba devēji. LBAS atzīmē, ka slima bērna kopšanai no visām darba nespējas lapām Latvijā pirmajā nedēļā ir izsniegtas vairāk nekā 58% un otrajā nedēļā gandrīz 69% darba nespējas lapu.

Nākamnedēļ, 30.aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas apmaksas apmēru un dienu skaitu, kas Latvijas darba devējus padarot nekonkurētspējīgus Baltijas valstu vidū.