Armēnija atsakās finansēt Krievijas vadīto "NATO analogu" (9)

“Armēnija atturēsies no pievienošanās 2023. gada 23. novembra lēmumam “par KDLO budžetu 2024. gadam”, tādējādi – atturēsies no šīs organizācijas finansēšanas,” teica viņa. Turklāt Erevāna neiebildīs pret KDLO budžeta apstiprināšanu ierobežotā formātā.

2023. gadā Armēnija no valsts budžeta dalībai dažādās starptautiskajās organizācijās piešķīra aptuveni divus miljardus dramu (aptuveni 4,8 miljonus eiro). No tiem 1,5 miljardi dramu (3,6 miljoni eiro) bija iemaksas KDLO un Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai. Oficiāli Armēnijas varasiestādes nav atklājušas, kādas summas tiek maksātas šīm organizācijām.

Iepriekš Armēnija faktiski iesaldēja dalību KDLO un pārstāja piedalīties organizācijas darbībā, tostarp nepiedaloties kopīgās militārajās mācībās. Armēnijas premjers Nikols Pašinjans ne reizi vien izteicis neapmierinātību, ka organizācija, ko faktiski vada Krievija, nepilda savas saistības pret sabiedrotajiem.

Erevāna vērsās pēc palīdzības KDLO 2022. un 2023. gadā saistībā ar Azerbaidžānas uzbrukumu, taču palīdzību nesaņēma. Tā rezultātā Baku ieveda karaspēku Kalnu Karabahā, un kopš 1991. gada pastāvējusī neatzītā republika savu eksistenci izbeidza 2024. gada 1. janvārī, un vairāk nekā 100 000 armēņu bija spiesti pamest šo reģionu.

Pašinjans, reaģējot uz to, pieļāva Armēnijas izstāšanos no KDLO, ja organizācija arī turpmāk atteiksies aizstāvēt Armēnijas teritoriju. Krievijas Ārlietu ministrija Pašinjana paziņojumus sauca par “ultimatīviem un aizskarošiem”.

Krievijas diktators Vladimirs Putins norādīja, ka Armēnijas izstāšanās no KDLO neatbilst Erevānas interesēm. Interesanti, ka KDLO sevi ir pozicionējusi kā sava veida NATO analogu, kas arī paredz to, ka “uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai organizācijai”, tomēr Krievija šo punktu traktē pēc sev izdevīgiem nosacījumiem.