Darbam "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā Vitenbergu tomēr nevirzīs (2)

TVNET/LETA
Jānis Vitenbergs
Jānis Vitenbergs Foto: Ieva Leiniša/LETA

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija tomēr atsaukusi deputāta Jāņa Vitenberga (NA) kandidatūru darbam "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā un viņa vietā virzīs deputātu Artūru Butānu (NA), izriet no Saeimas sēdes darba kārtības.

Vairāki politiķi un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija pauduši bažas, ka tad, ja Vitenbergs strādās šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, viņš varētu nonākt interešu konflikta situācijā. Vitenbergs agrāk bija satiksmes ministrs, un tagad, strādājot "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā, viņam, visticamāk, nāktos vērtēt pašam savus iepriekš pieņemtos lēmumus.

Saeimas šodienas sēdes darba kārtības lēmuma projektam par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi sākotnēji iecerētajā sastāvā tagad pievienots NA frakcijas iesniegums par deleģējuma atsaukšanu Vitenbergam, bet NA deleģējums šajā komisijā strādāt Butānam tiek virzīts kā atsevišķs lēmuma projekts.

Līdz ar to paredzams, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā darbosies Butāns no NA, Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" (AS), Kristaps Krištopans no "Latvijas pirmajā vietā" (LPV), Ģirta Štekerhofs no Zaļo un zemnieku savienības, Skaidrīte Ābrama no "Progresīvajiem", Atis Labucis no "Jaunās vienotības" un Amils Saļimovs no "Stabilitātei".

Kā ziņots, Saeima pēc opozīcijā esošo AS, NA un LPV un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Vitenbergs, Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins, Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Satversmē ir noteikts, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to prasa vismaz 34 deputāti.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Kā ziņots, "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Svarīgākais
Uz augšu