Aicina ziedot kapu plāksnēm, pieminot deviņus mirušus migrantus

Dzeloņstiepļu žogs uz Latvijas-Baltkrievijas.
Dzeloņstiepļu žogs uz Latvijas-Baltkrievijas. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" aicina sabiedrību ziedot neidentificēto robežšķērsotāju kapu plākšņu izgatavošanai, uzstādīšanai un uzturēšanai.

Piektdien, prezentējot ziņojumu "Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības - Baltkrievijas robežas", biedrības pārstāve Anna Griķe norādīja, ka no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada jūnijam pēc Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas bojā gājuši un apbedīti neidentificēti deviņi cilvēki.

Lai šīs apbedījuma vietas nesaplūstu ar vidi un piederīgajiem kādu dienu būtu iespēja rast kaut nelielu mierinājumu, biedrība plāno šajās apbedījuma vietās uzstādīt piemiņas plāksnes.

Deviņu kapu plākšņu uzstādīšanai nepieciešami 720 eiro, norāda biedrībā.

Tāpat Griķe savā prezentācijā aicināja sabiedrību vērst uzmanību attiecīgajām valsts iestādēm, lai tās neklusētu par neidentificēto robežšķērsotāju nāvi, apbedījumiem, kā arī raudzīties uz robežu, neapšaubot drošības aspektus, bet tomēr priekšā izvirzot cilvēcīgo.

Griķe norādīja, ka Valsts policijai ir jāinformē par šādiem gadījumiem. "Ja mēs nezinām, mēs nerunājam, mēs nevaram risināt jautājumu," sacīja biedrības pārstāve.

Viņa piebilda, ka Valsts policija publicē datus par neidentificētām, mirušām personām Latvijas teritorijā, taču biedrība vēlas zināt, kad šāda informācija tiks publicēta par ārvalstniekiem, tādā veidā dodot iespēju ģimenes locekļiem sameklēt savus tuviniekus.

"Tas, kas ir ļoti uztraucoši, ir apbērēšana paātrinātā kārtā - nepaiet ne divas nedēļas. Kādā veidā ir veikta kaut kāda izmeklēšana, kā ir apzinātas tās ģimenes, kuras meklē [savus tuviniekus]?" pauda Griķe, piebilstot, ka šādai informācijai nav datubāžu, specifiskas iestādes, kas to koordinētu.

Vienlaikus Griķe norādīja, ka biedrība nav kompetenta, lai pateiktu, kurai valsts iestādei būtu jāuzņemas šī koordinējošā loma, pie kuras cilvēki varētu vērsties un kura apkopotu šo informāciju.

Viņa pauda, ka šāda tipa informācija caur ziņojuma darbu biedrībai ir visaptverošākā, taču "Gribu palīdzēt bēgļiem" nav kompetentā iestāde, kura var nodarboties ar atpazīšanu, identificēšanu. "Mēs vēlamies uzņemties atvieglotāja darbu, taču tas būtu jārisina valsts mērogā," sacīja Griķe.

Kā ziņots, biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" piektdien prezentēja ziņojumu "Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas".

Ziņojumā atspoguļoti dati par migrantu nāvi pie Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas robežas kopš 2021.gada vasaras, kad migrācijas rezultātā pāri tai sākās intensīva cilvēku kustība, izraisot humāno krīzi pierobežas apgabalos.

Tajā apkopotie dati liecina, ka no 2021.gada 1.augusta līdz 2024.gada 1.martam Latvijas teritorijā dzīvību zaudējuši septiņi imigranti, kas bija šķērsojuši Baltkrievijas-Latvijas robežu likumam neatbilstīgā veidā.

Lai mazinātu bojāgājušo migrantu skaitu, ziņojuma autori aicina pārveidot Latvijas, Lietuvas un Polijas normatīvos aktus, padarot migrantu jeb potenciālo patvēruma meklētāju atgrūšanu no robežas par nelegālu.

Tāpat ziņojuma autori aicina nodrošināt organizāciju piekļuvi pierobežas zonu novērošanai, kā arī stiprināt iestādes, kas atbildīgas par nāves gadījumu izmeklēšanu pierobežā. Vienlaikus autori rekomendē atbildīgajām iestādēm veikt konsekventu mirušo personu datu ievākšanu, kā arī stiprināt koordināciju ar migrantu izcelsmes valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, lai identificētu mirušos un sazinātos ar viņu radiniekiem.

Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" mērķis ir sniegt praktisku, tūlītēju un brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienlaikus veicinot šo cilvēku integrāciju Latvijā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais