Neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās – viceprezidente Kamala Herisa vai bijušais prezidents Donalds Tramps –, nav šaubu, ka vēlēšanu iznākums būtiski ietekmēs politisko klimatu valstī. Tomēr ekonomiskā ietekme nav tik skaidra, ņemot vērā Trampa neieinteresētību politikā un Herisas kampaņas centienus novērst uzmanību no pārtikas produktu cenu pieauguma Džo Baidena prezidentūras laikā.
Līdz šim finanšu tirgi ir bijuši lielā mērā vienaldzīgi pret vēlēšanām – iespējams, tāpēc, ka investori pieņem, ka ne Herisa, ne Tramps nespēs iegūt kontroli pār abām Kongresa palātām, un tādējādi tiks ierobežotas abu kandidātu iespējas pieņemt nozīmīgus tiesību aktus. Tā kā aptaujas un prognožu tirgi liecina par ārkārtīgi ciešu vēlēšanu rezultātu, ir pamats secināt, ka politiskais strupceļš ir visticamākais iznākums. Bet vai tas tā ir? Manuprāt, izredzes, ka demokrāti uzvarēs vēlēšanās, pieaug, un investoriem būtu ieteicams tam pievērst uzmanību.
Kopš Baidens pārtrauca savu pārvēlēšanas kampaņu un Herisa uzsāka ceļu uz augstāko amatu, republikāņi – vai, precīzāk, Tramps – šķiet, spēlē dambreti, kamēr demokrāti spēlē šahu. Lai gan Republikāņu partijai netrūkst gudru stratēģu, partijas līderis vai nu ignorē viņu padomus, vai arī nav pietiekami fokusēts, lai tos ievērotu.