Lietuva no Baltkrievijas vēlas piedzīt vismaz 200 miljonus eiro par migrantu krīzes radītajiem zaudējumiem (3)

Kā informēja ministrijā, lieta var ietekmēt arī citas tiesvedības, kuras migranti pret Lietuvu ir iesnieguši Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kur, kā informēja Tieslietu ministrija, pašlaik tiek izskatītas septiņas migrantu lietas pret Lietuvu.

Ministrijā norādīja, ka Lietuvas prasībā ANO Starptautiskajā tiesā sākotnēji aplēstās reparācijas pārsniedz 200 miljonus eiro, taču summa var tikt pārskatīta. Sākotnējās aplēsēs iekļautas tikai iekšlietu sistēmai radītās izmaksas.

Prasībā Hāgā bāzētajā tiesā Lietuva norādījusi, ka zaudējumus 2021.-2023.gadā radīja Baltkrievijas rīcība, kuras dēļ Lietuvai bija jāiegulda līdzekļi fiziska nožogojuma uz robežas izbūvē, novērošanas sistēmu modernizēšanā un "visu laiku lielākā" robežapsardzes personāla skaita nodrošināšanā.

No 2021.gada 3.augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 23 700 reižu.

Lietuvas Ārlietu ministrija ir paudusi, ka valsts atbildīgo iestāžu savāktie pierādījumi apstiprina Baltkrievijas režīma tiešu iesaistīšanos migrantu plūsmas organizēšanā, piemēram, palielinot Baltkrievijas valstij piederošu uzņēmumu lidmašīnu reisu skaitu no Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem, kā arī organizējot vīzu izsniegšanu un izmitinot migrantus, kas ieradušies Baltkrievijā.

Līdzīgu migrācijas spiedienu izjūt arī Latvija un Polija.

Neatkarīgais Baltkrievijas ziņu radio "Euroradio", atsaucoties uz Polijas Ārlietu ministriju, vēstīja, ka Varšava apsver pievienošanos Lietuvas prasībai.

"Polijas Ārlietu ministrija rūpīgi izvērtē Lietuvas ierosinājumu par mūsu valsts iespējamu piedalīšanos tiesvedībā," "Euroradio" citēja ministriju, norādot, ka tā ir bijusi informēta par Lietuvas plāniem vērsties tiesā un "piekrīt Lietuvas vērtējumam par Baltkrievijas pastrādātiem rupjiem starptautisko tiesību pārkāpumiem".

Arī Latvijas atbildīgās ministrijas ir norādījušas, ka vērtēs, vai pievienoties Lietuvas prasībai ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā par Baltkrievijas izraisīto migrācijas krīzi.

Deviņu Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Lietuvas, līderi ir publicējuši atklātu vēstuli, kurā aicina "sākt jaunu un atklātu sarunu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju", jo īpaši attiecībā uz migrāciju.

Konvencijas noteikumi ir saistoši visām 46 konvencijas parakstītājām, kuru vidū ir visas 27 ES dalībvalstis. ECT savus juridiski saistošos lēmumus pamato ar šo līgumu.

Līderi apgalvo, ka valstīm ir jāspēj veikt efektīvus pasākumus pret naidīgiem režīmiem, kas uz to robežām apbruņo migrantus.

"Mēs uzskatām, ka tiesas interpretācijas attīstība dažos gadījumos ir ierobežojusi mūsu spēju pieņemt politiskus lēmumus mūsu demokrātijās," viņi pauda.

Cilvēktiesību organizācijas ir kritizējušas Lietuvas 2023.gada lēmumu legalizēt migrantu piespiešanu doties atpakaļ un ierobežot iespēju pieprasīt tur patvērumu, norādot, ka šī prakse pārkāpj starptautiskās tiesības.