Deputāti pozitīvi vērtē Valsts kontroles sniegumu, bet neiztiek bez ieteikumiem

Deputāts Gatis Liepiņš (JV) pauda, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ar VK ir izveidojusies ļoti cieša sadarbība, tā notiek ikdienā, to var raksturot kā veiksmīgu un ļoti konstruktīvu.

Kopumā pārskata periodā VK piedalījusies 39 komisijas sēdēs, bet 2025.gada pirmajā pusgadā - jau 25 komisijas sēdēs, atzīmēja Liepiņš.

Arī Linda Liepiņa (LPV) pateicās VK par darbu, bet vienlaikus vērsa uzmanību, ka svarīgi ir domāt, kas tiek darīts vai nedarīts ar to informāciju, kas konstatēta VK ziņojumos.

Kā piemēru viņa minēja ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu skandālu, kas bijis viens no pirmajiem Korčagina vadībā tapušajiem ziņojumiem. "Un kāds ir rezultāts? (..) Nekas jau nav noticis," pauda Liepiņa, jautājot, vai tas ir tas, kā lietām būtu jānotiek.

Viņa vaicāja, kādēļ VK ziņojumi paliek "uz papīra".

Artūrs Butāns (NA) norādīja, ka augstu vērtē valsts kontroliera veikumu, profesionālo darbu un komunikāciju ar sabiedrību, bet aicināja VK pievērst pastiprinātu uzmanību jautājumiem par valsts budžetu, tā caurspīdīgumu.

Viņš norādīja, ka budžets tiekot pieņemts diezgan necaurskatāmi, līdz ar to parlamentāriešiem, sabiedrībai un iesaistītajām nozarēm ir diezgan ierobežotas iespējas izprast dokumentu detalizēti.

Līdztekus Butāns aicināja vērst uzmanību Ministru kabinetam un tā funkcijām, aicinot pārskatīt funkciju dublēšanos.

Kā vēstīts, Saeima ceturtdien uzklausīja valsts kontroliera Edgara Korčagina ikgadējo ziņojumu par paveikto aizvadītajā periodā un turpmāk plānoto, liecina Saeimas sēdes darba kārtība.

Korčagins uzrunā uzsvēra būtiskākos revīziju rezultātus, izgaismojot jomas, kurās VK konstatējusi sistēmiskus trūkumus un sniegusi konkrētus ieteikumus to novēršanai.

Vienlaikus valsts kontrolieris iezīmēja būtiskākos izaicinājumus, kuru risināšanai nepieciešama mērķtiecīga rīcība efektīvai un atbildīgai valsts resursu pārvaldībai.

Valsts kontrolieris ir to valsts amatpersonu vidū, kuras uzstājas ar ikgadējo ziņojumu Saeimā. Tāpat 2024.gadā VK par revīziju rezultātiem un citiem būtiskiem jautājumiem piedalījās 69 Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdēs.

VK ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem. VK darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.