Vācijas ģenerālis aicina atjaunot obligāto dienestu

Vācijā obligātā karaklausība tika atcelta 2011.gadā, taču likums ļauj to atjaunot kara laikā vai citos spriedzes apstākļos. Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā ir aktualizējis Vācijā debates par to, kā novērst armijas personālsastāva samazināšanās tendenci. Šis jautājums kļuvis aktuāls arī citās Eiropas valstīs.

Badia, kurš ir NATO sabiedroto Transformācijas pavēlniecības komandiera vietnieks, intervijā "Süddeutsche Zeitung" norādīja, ka brīvprātīgais dienests nav spējis nodrošināt pietiekamu karavīru skaitu pēdējos gados, un brīdināja, ka kavēšanās ar obligātā dienesta atjaunošanu kavēs Vāciju sasniegt tās mērķus aizsardzības stiprināšanai.

Badia arī noraidīja argumentus, ka Vācijai trūkst infrastruktūras, lai uzturētu armiju gadījumā, ja tiktu atjaunots obligātais dienests. Viņš norādīja, ka privāti investori var atjaunot vecās kazarmas un apsaimniekot, bet Bundesvērs varētu tās nomāt.

Arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs uzskata, ka iespējams apsvērt obligātā militārā dienesta atjaunošanu. "Es piekrītu aizsardzības ministra vērtējumam, ka Bundesvērā trūkstošo karavīru skaits jau mērāms ar piecciparu skaitli," otrdien paziņoja Mercs.

Viņš atzina, ka valdībai būs rūpīgi jāizvērtē, vai esošās programmas un brīvprātīgais dienests ir pietiekami, lai rekrutētu gana daudz karavīru un armijas rindas papildinātu atbilstoši jaunajiem NATO mērķiem. "Ja ar brīvprātīgo dienestu nepietiks, tad mums drīzumā būs jāapspriež papildu pasākumi," viņš piebilda.

Tomēr Mercs uzsvēra, ka papildu pasākumi nebūs pretrunā viņa konservatīvā bloka koalīcijas līgumam ar Sociāldemokrātisko partiju (SPD). Vienošanās paredz, ka valdība "izveidos jaunu, pievilcīgu militāro dienestu, kas sākotnēji būs balstīts uz brīvprātīgu dalību". Runājot par šo vienošanos, kanclers uzsvēra vārdu "sākotnēji".

SPD ģenerālsekretārs Matiass Miršs iepriekš izteicās, ka šajā parlamenta sasaukumā nenotiks sarunas par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. "Koalīcijas līgumā skaidri noteikts, ka mēs atbalstām brīvprātīgo dienestu," intervijā laikrakstam "Neue Osnabrücker Zeitung" norādīja Miršs. "Par iesaukšanu var vienoties nākamajā leģislatūras periodā, ja nepieciešams, bet ne šajā."

Jaunais bruņoto spēku parlamentārais komisārs Henings Otte Vācijas raidorganizācijai ARD pauda viedokli, ka karavīri ir jāaizsargā no pārmērīgām prasībām, un piebilda, ka varētu būt nepieciešams obligātais militārais dienests. Viņš solīja aktualizēt šo jautājumu līdz gada beigām.