Pirms vairāk nekā 5000 gadiem cilvēku grupa, kas dzīvoja mūsdienu Francijas teritorijā, govs galvā izurba caurumu. Pētnieki uzskata, ka šis galvaskauss ir senākais dzīvnieku ķirurģijas pierādījums.
Caurums govs galvaskausā liecina par seniem eksperimentiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Scientific Reports», zinātnieki, izmantojot īpašu tehnoloģiju, noskaidroja, ka caurums govs galvaskausā nav radies sadursmes rezultātā ar kādu citu dzīvnieku. Izņemot šo caurumu, galvaskausā nav citu traumu, tāpēc zinātnieki uzskata, ka to izveidojuši cilvēki medicīniskos nolūkos.
Turklāt arheologi līdzīgus caurumus ir atraduši arī daudzos pat 10 tūkstošus gadu senos cilvēku galvaskausos.
«Es esmu izanalizējis ļoti daudzus neolīta laikmeta galvaskausus, kuriem ir šādi caurumi. Tehnika, lai tādus radītu ir tikai viena, un šajā govs galvaskausā tieši tā ir lietota,» izdevumam «The Guardian» atklāja paleontologs Fernando Ramirezs Rozzi (Fernando Ramirez Rozzi).
Pētnieki joprojām diskutē, kādam mērķim šis caurums govs galvaskausā ir izurbts. Visticamāk – medicīnisku treniņu vai rituālu iemeslu dēļ.
Ir noskaidrots, ka šādu caurumu veikšanai bija nepieciešamas iespaidīgas zināšanas medicīnā. Parasti šie caurumi ir precīzi, turklāt sadzijušas kaulu daļas liecina, ka tie veikti, pacientam esot dzīvam.
Iespējams, senie cilvēki centās govi izārstēt no kādas slimības, tomēr fosilijas liecina, ka šajā reģionā bija liela govju populācija, tāpēc nav skaidrs, kāpēc lai govi ārstētu, ja tās vietā var dabūt citu lopiņu.
Rozzi atzīst, ka govs, visticamāk, netika dziedināta, bet gan upurēta zinātnes vārdā.