RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Deputāti atbalstītu, ja fotoradars nostrādātu pie +10 km/h

BNS 23
Foto: LETA

Saeimas deputāti būtu gatavi atbalstīt, ka ar fotoradariem netiktu fiksēti to vieglo automašīnu un motociklu maksimālā braukšanas ātruma pārkāpumi, kas būtu robežās līdz 10 kilometriem stundā (km/h), savukārt smagajām automašīnām šāda tolerances robeža nebūtu piemērojama, šādu viedokli Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien pauda, skatot kolektīvo iniciatīvu «Fotoradari 15+», aģentūra BNS uzzināja Saeimā.

Komisija trešdien sprieda par kolektīvo iniciatīvu «Fotoradari 15+», kaps paredz, ka turpmāk ar fotoradariem var fiksēt tikai tos ātruma pārkāpumus, kas maksimālo braukšanas ātrumu pārsniedz vairāk nekā par 15 km/h.

Valsts Tiesu ekspertīžu biroja vecākais tiesu eksperts Oskars Irbītis sēdes laikā deputātus iepazīstināja ar pētījumu, kas veikts īpašā programmā modelējot dažādas situācijas uz ceļa. Situācijās tikuši apskatīti dažādu transportlīdzekļu bremzēšanas ceļi un sadursmes rezultātā nodarītie bojājumie pie kustības ātruma 50, 60 un 65 km/h.

Pētījumā atklāts, ka vieglajiem auto un motocikliem apstāšanas ceļš būs apmēram vienāds gan tad, ja tie brauktu ar 50, gan 60 km/h. Arī sadursmes starp transportlīdzekļiem būtu samērā vieglas, bet tajās iesaistītie cilvēki tiktu cauri ar salīdzinoši viegliem miesas bojājumiem. Savukārt smago auto sadursmes, kas brauktu ar ātrumu 60 km/h jau nodarītu vidēji smagus miesas bojājumus.

Ņemot vērā šādus rezultātus fotoradari varētu nefiksēt motociklu un vieglo auto maksimālā braukšanas ātruma pārkāpumus robežās līdz 10 km/h kaut palielinātos risks iekļūt avārijās, savukārt pret smago auto ātruma pārkāpumiem šāda tolerance nedrīkst būt, teica Irbītis.

Kolektīvās iniciatīvas autors Pauls Timrots sēdes laikā gan norādīja, ka runa nav par faktisku atļautā braukšanas ātruma palielināšanu, bet gan par brīdi, kad fotoradars sāktu fiksēt pārkāpumu. Tādējādi būtu iespējams panākts, ka «kāds nesapņos nopelnīt 7,5 miljonus gada laikā vienkārši uz tā, ka Latvijas iedzīvotāji ir likumenepaklausīgi.»

Deputāti gan aizrādīja - visticamāk cilvēki arī brauks ātrāk par ceļu satiksmes noteikumos paredzēto maksimālo ātrumu, bet mazliet lēnāk par fotoradara fiksēto ātrumu. Tajā pašā laikā viņi piekrita, ka jābūt piecu līdz 10 km/h plašai tolerances zonai, līdz kurai fotoradars nefiksē pārkāpumu. Savukārt maksimālais slieksnis 15 km/h gan būtu nesaprātīgs risinājums.

Saskaņā ar kārtību parlaments lūgs valdību ņemt vērā iniciatīvu, tomēr tas nevar mainīt kolektīvajā iesniegumā iekļautās prasības.

Tādējādi komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmumprojektu Saeimai ar kuru parlaments uzdos Valdībai, ņemot vērā kolektīvo iesniegumu, sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu brīdi, ar kuru fotoradars sāks fiksēt ātruma pārkāpumu. Valdībai šie grozījumi būtu jāizstrādā līdz 2013.gada 1.septembrim.

Ja līdz Saeimai nonāks likumprojekti, kur slieksnis fotoradara ieslēgšanai būs lielāks par 10 km/h, deputāti pirms atbalstīt grozījumus varēs to mainīt iesniedzot savus priekšlikumus.

Iniciatīvu parakstīja 11 805 pilsoņi, tā paredz noteikt pārkāpuma fiksēšanas slieksni 15 km/h virs atļautā braukšanas ātruma attiecīgā vietā.

23 Komentāri