RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kāpēc CP iznīcina videoierakstus, kuros fiksēti administratīvie pārkāpumi?

Edgars Džeriņš, jurists/ iSOS.lv 113
  • Raksts
  • Video
Ilustratīvs attēls | Foto: Edijs Pālens / LETA

Ar Siguldas tiesas 2014.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.135004914 tika izbeigta lietvedība pret P.K. par agresīvu braukšanu un atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu uz Jūrmalas šosejas. Spriedumā lietas apstākļi ir izskatīti vispusīgi un pilnīgi, tāpēc pievērsīsim uzmanību tikai nu jau diemžēl tradicionālajai manipulācijai ar pierādījumiem - videoieraksta iznīcināšana un visu pierādījumi aizstāšana ar policistu kā ieinteresēto personu ziņojumiem.

Siguldas tiesas 2014.gada 10.novembra spriedums lietā Nr.135004914

Tātad, policijas automašīna bija aprīkota ar videokameru, kura bija darba kārtībā. LR IeM Valsts policijas 2010. gada 22. februāra noteikumu Nr.5 «Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā» 101.punkts nosaka, ka: «Videosistēmu ieslēdz, uzsākot dienesta pienākumu izpildi, un to aizliegts izslēgt visas patrulēšanas laikā līdz dienesta pienākumu izpildes beigām.» Attiecībā uz jaunākām sistēmām 105.punktā teikts: «Videosistēmu, kura veic ierakstu ciparu formātā, ieraksta režīmā ieslēdz, ja norīkojums vizuāli konstatē pārkāpumu vai uzsāk sekošanu pārkāpēja transportlīdzeklim.» Te svarīgi piebilst, ka ciparu sistēma veic filmēšanu visu laiku pa apli iepriekš iestatītu laika sprīdi. Ja konstatē pārkāpumu, kurš jau noticis, tad ieslēdz filmēšanas režīmu, kas automātiski saglabā iepriekš veikto ierakstu un turpina filmēt. Ja netiek ieslēgta filmēšana, videoieraksts turpina rakstīties pāri un vairs nav pierādījumu tam, ka protokols ir pamatots un pārkāpums ir noticis. Videoieraksta neesamību policijas pārstāve tiesā skaidroja ar cilvēcisko faktoru, proti, policisti esot aizmirsuši ieslēgt filmēšanu.

P.K. administratīvā pārkāpuma protokolam nepiekrita, savus iebildumus ierakstot pirms protokola parakstīšanas. Tiesu praksē (piemēram, LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 28.02.2007. spriedums Nr. SKA-80/2007) ir nostiprinājusies loģiska atziņa, ka protokols, kuru persona apstrīd tā parakstīšanas brīdī, nepierāda personas vainu. P.K. tika izsniegta protokola kopija, kurai pielikumu sarakstā nebija norādīts, ka eksistē kāds ziņojums. Taču tiesā parādījās protokola oriģināls, kuru nezināma persona nezināmā brīdī papildinājusi ar pielikumā esošu ierakstu «ziņojums». Tā kā P.K. kopijā nav norādes uz šādu «ziņojumu», tas protokolam netika pievienots protokola sastādīšanas brīdī. Tātad dokumentā vēlāk ir veikts neatrunāts labojums, kas ir aizliegts saskaņā ar MK noteikumu Nr.916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» 7.punktu. Turklāt nezināmā brīdī rakstītais un pievienotais ziņojums nesatur atzīmi ar datumu, kad tas saņemts policijā, kā arī tas nesatur adresāta majora K.Spalvēna atzīmi par rīcību ar šo dokumentu. Visi šie fakti liek domāt, ka pēc sūdzības iesniegšanas tika konstatēts, ka pierādījumu P.K. vainai nav. Tāpēc ar atpakaļejošu datumu tika uzrakstīts ziņojums, kas pievienots lietai, apejot dokumentu aprites kārtību, kā arī, veicot ierakstu protokolā, ka tam pielikumā esot bijis ziņojums.

Diemžēl šāda ziņojumu fabricēšanas prakse ir vispārizplatīta policijā ar šā brīža Latvijas galvenā ceļu policista Normunda Krapša svētību. Proti, kādā identiskā lietā attiecībā uz radaru Iskra ar Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 28. jūnija spriedumu lietā Nr.A42960109 (spriedums nebija pārsūdzēts un stājās spēkā) tika izbeigta administratīvā lietvedība pret M.S. Kad M.S. sūdzība nonāca pie N.Krapša, kurš pieņēma tiesā pārsūdzēto lēmumu, policijas protokola oriģinālā tieši tāpat pēkšņi parādījās ieraksts par pievienotu ziņojumu.

Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 28. jūnija spriedums lietā Nr.A42960109

Parādījās arī nereģistrēts ziņojums, kurā ar protokola sastādīšanas datumu atspēkoti sūdzībā norādītie argumenti (protokola sastādīšanas brīdī policisti nevarēja zināt, ko M.S. mēnesi vēlāk rakstīts sūdzībā). Šajā gadījumā Valsts policijas Iekšējās drošības birojs, kurš parasti maksimāli cenšas piesegt policistu likumpārkāpumus, savā 2011.gada 03.oktobra vēstulē norādīja: «... tika atzīts, ka R.Šīmaņa un R.Livčāna rīcībā ir saskatāmas disciplinārpārkāpuma pazīmes, kā arī formālas pārkāpuma pazīmes ir saskatāmas N.Krapša rīcība ...». Diemžēl, kamēr tapa spriedums, jau bija pagājis noilgums un vainīgie par saviem pārkāpumiem netika sodīti. Starp citu kādā identiskā lietā attiecībā uz radaru Iskra Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 27.decembra spriedumā lietā Nr.112025613 pamatoti norādīts, ka policistu ziņojumi ir tikai policistu subjektīvi apgalvojumi, kuri jāpierāda ar ticamiem pierādījumiem.

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 27.decembra spriedums lietā Nr.112025613

Tagad atgriezīsimies pie Jūrmalas šosejas lietas. Ziņojums, tāpat kā apstrīdēts protokols, neko nepierāda. Ziņojums ir tikai policijas darbinieku subjektīvs viedoklis, kurā sniegts policistiem vēlamais notikumu izklāsts, kam nav nekāda sakara ar patiesībā notikušo. Taču diemžēl izpratnes par šo trūkst. Policijas pārstāve Svetlana Liepa tiesā paziņoja (citāts no tiesas sēdes protokola): «Nav vajadzīgi nekādi pierādījumi, pietiek ar to, ka policists sastāda protokolu.» Šādas nihilistiskas attieksmes dēļ jau ir notikušas 5 tiesas sēdes, nevajadzīgi noslogojot jau tā pārslogotās tiesas, un policijas pārstāvji ar nodokļu maksātāju apmaksātu automašīnu VW Tiguan brauca no Rīgas uz Siguldu uz 4 tiesas sēdēm. Tas viss nebūtu vajadzīgs, ja policisti pildītu savus pienākumus, filmējot pārkāpumus, vai atteiktos no lietu turpināšanas, ja nav pierādījumu.

Neliela atkāpe par «Iskra» radara piemērotību pārkāpuma pierādīšanai. Mēs jau rakstījām par procesu (skat.resursus), kur Iskra mērījums 117 km/h tika piedēvēts autobusam, kura maksimālais ātrums no rūpnīcas ierobežots ar 100 km/h (šajā gadījumā bija arī tahogrāfa un GPS izdrukas, ka autobuss nav braucis ātrāk par 100 km/h). Protams, vienīgais pierādījums atkal bija ziņojums. Tātad dzīvojam valstī, kur jebkuram vadītājam var piedēvēt jebkuru ātrumu bez jelkādiem pierādījumiem. Tam ir racionāls izskaidrojums pašā radara lietošanas instrukcijā.

Radara ISKRA-1D lietošanas instrukcija

Pirmkārt, 3.1.punkta 1.7.apakšpunktā (4.lpp.) ir norādīts, ka ātruma fiksēšanas attālums ir 700-800 m. Otrkārt, tā kā policisti atradās ceļa malā un mērķēja gan uz pretim braucošiem, gan aizbraucošiem transportlīdzekļiem, tad policija varēja strādāt režīmā «VISI MĒRĶI». Par šo režīmu radara lietošanas instrukcijā teikts (8.1.3. punkts, 11.lpp. pēdējā rindkopa): «Tā kā dotajā režīmā tiek mērīti visi mērķi, visos virzienos, nelietojiet šo režīmu uz ceļiem, kur ir intensīva kustība. Režīmā «VISI MĒRĶI» var strādāt, kur ir vienvirziena kustība, jeb pa vienam transporta līdzeklim.» Policijas pārstāve tiesā centās apgalvot (kaut tam netika iesniegti nekādi pierādījumi), ka tika izmantots instrukcijas 8.4.2. punktā minētais režīms «Rokas-Kustībā.» Taču šis punkts ir apakšpunkts punktam 8.4. ar nosaukumu: «Ātruma mērīšana no patrulējošās automašīnas kustībā.» Taču lietā tika konstatēts, ka policijas automašīna neatradās kustībā, bet gan paslēpta krūmos. Treškārt, policijas pārstāve tiesā apgalvoja, ka P.K. esot visus apsteidzis pa Jūrmalas šosejas trešo joslu. S.Liepa atteicās tiesā atbildēt uz P.K. jautājumu, kā no ceļa malas cauri metāla priekšmetiem (apsteidzamajiem transportlīdzekļiem) var nomērīt P.K. vadītās automašīnas ātrumu (to nevar izdarīt, jo radara raidītie signāli neiet cauri tādiem priekšmetiem kā automašīnas, koki, ēkas u.tml.). Iskra tehniskos aspektus pareizi un pamatoti līdzīgā lietā ir izvērtējusi Latgales apgabaltiesa Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 27.decembra spriedumā lietā Nr.112025613 (10.lpp. 4.rindkopā): «Lai arī radars «Iskra 1» Nr. 13192D ir augstas precizitātes mērierīce, kuras darbības pamatā ir Doplera efekts. [..] Tomēr, izmantojot šo mērierīci, pastāv kā teorētiskas, tā praktiskas iespējas kļūdīties, ja radara uztveršanas zonā ir vairāki transporta līdzekļi, ar dažādām kustīgām virsmām, kā konkrētā gadījumā starp kustībā atrodošās automašīnas».

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 27.decembra spriedums lietā Nr.112025613

Pirms atbildēt uz virsrakstā uzdoto jautājumu, apskatīsim vēl pāris pierādījumus par ziņojumu fabricēšanu attiecībā uz Jūrmalas šoseju. Ar Administratīvās rajona tiesas 05.11.2009. spriedumu lietā Nr. A42507508 (spriedums nebija pārsūdzēts un stājās spēkā) tika izbeigta administratīvā lietvedība pret J.L. Šajā lietā, identiski kā P.K. lietā, tika izmantota viena no ceļu policijas standartfrāzēm: «Dotais transportlīdzeklis acīmredzami lielākā ātrumā visus apsteidza pa trešo joslu.» Protokols tika sastādīts par to, ka J.L. ar automašīnu BMW brauca pa Ulmaņa gatvi (no Jūrkalnes ielas) ar ātrumu 114 km/h pie atļautajiem 50 km/h. J.L. tika atņemtas tiesības uz sešiem mēnešiem. Pēc sūdzības iesniegšanas kā parasti parādījās ziņojums, kurā policists uzrakstīja, ka automašīna BMW brauca pa Jūrmalas šosejas trešo joslu. Kuram gan rastos šaubas, ka BMW brauc pa trešo joslu un pārsniedz ātrumu? Taču, safabricējot pierādījumus, policists piemirsa kādu ‘niansi’ - starp Ulmaņa gatves pirmo joslu uz nobrauktuves no Jūrkalnes ielas un Jūrmalas šosejas trim joslām ir metāla barjera, kuras vienā pusē atļauts braukt ar 50km/h, bet otrā - ar 70 km/h. Ja J.L. būtu braucis pa Jūrmalas šoseju pie atļautajiem 70 km/h, tad ātrums tiktu pārsniegts nevis par 70 km/h, bet par 44 km/h, bet par šādu pārkāpumu nebūtu atņemtas tiesības. Policists, rakstot ziņojumu, pārcentās.

Administratīvās rajona tiesas 05.11.2009. spriedumu lietā Nr. A42507508

Kādā citā lietā ar Administratīvās rajona tiesas 06.03.2008. spriedumu lietā Nr.42528206 (spriedums nebija pārsūdzēts un stājās spēkā) tika izbeigta administratīvā lietvedība pret E.R. Šajā lietā attiecībā uz Jūrmalas šoseju policijas ziņojumā kā parasti bija ierakstīta standarta frāze: «Tas bija vienīgais transportlīdzeklis, tāpēc nevarēja kļūdīties». E.R. 29.07.2006. (sestdiena) brauca uz Jūrmalu plkst.18:33. Autors E.R ieteica pieprasīt VAS «Latvijas valsts ceļi» izdruku par transportlīdzekļu apjomu tajā vietā un laikā. Saskaņā ar VAS sniegto izdruku šajā laikā (18:00-19:00) Jūrmalas virzienā aizbrauca 4075 transportlīdzekļi – tas ir 67,9 transportlīdzekļi minūtē = 1,13 transportlīdzekļi sekundē. Izrādījās, ka Jūrmalas šoseju ceļā uz jauno izpildītāju koncertu «Jaunais vilnis» šķērsoja tūkstošiem transportlīdzekļu un radara darbības zonā visu laiku atradās vairāki transportlīdzekļi.

Administratīvās rajona tiesas 06.03.2008. spriedumu lietā Nr.42528206

Tagad apskatīsim vienu no retajiem videoierakstiem, kas tika izmantots kā pierādījums 2007. gadā tiesā, pēc kuras pēkšņi videoieraksti gandrīz nekad nav pieejami mistisku tehnisku iemeslu dēļ (aizsalis bagāžnieks, notrūcis vads, nenokopēja, remonta laikā pazuda, aizmirsa ieslēgt u.tml.). No šī video un uz tā balstītajiem lēmumiem var skaidri redzēt iemeslu, kāpēc videoieraksti tiek iznīcināti, tos aizstājot ar dienesta ziņojumiem.

Videoieraksts ir sliktā kvalitātē, jo tajā laikā policija piedāvāja tikai iespēju pārfilmēt video no TV ekrāna. Taču videoierakstā ir perfekti redzamas dažas būtiskas lietas. Policisti stāv ar dienesta automašīnu DUS Neste uz Krasta ielas Rīgā virzienā uz centru. Labajā apakšējā stūrī pretim burtam T (Target) rāda mērķa ātrumu. Darbs notiek ar Stalker radaru, kurš ir tāds pats Doplera tipa radars kā Iskra. Policijas ieraksta laikā plkst.11:20:34 aiz koka tālumā parādās motocikls uz Krasta ielas un busiņš uz paralēlā ceļa. Plkst.11:20:34 T fiksē ātrumu 33 km/h. Šo ātrumu radars rāda visu laiku, kamēr motocikls pazūd no ekrāna (te parādās Doplera radara trūkums, ka tas uztver tuvāko un lielāko objektu - lēni braucošo busiņu). Motocikla vadītājam tika sastādīts protokols par braukšanu ar ātrumu 135 km/h pa Krasta ielu (šāds cipars, pat atrēķinot kļūdu, vispār neparādās nevienu reizi). Tad policisti uzsāk pakaļdzīšanos. Plkst.11:21:04 uz ekrāna parādās uzraksts LTS, kas nozīmē, ka tika ieslēgtas bākugunis. Plkst.11:21:07 uz ekrāna parādās uzraksts SRN, kas nozīmē, ka tika ieslēgtas sirēnas. Policija panāk motociklu pie uzbrauktuves uz Saltu tilta. SRN uzraksts pazūd 2 reizes - 1. reizi plkst 11:21:56 un 2.reizi plkst 11:21:59 uz nepilnu sekundi (šie divi ir lietā visbūtiskākie fakti). Bet jau plkst.11:22:07 motocikls uzbrauc uz tilta un attālinās no policijas. Var redzēt, ka motociklistam nav ne jausmas, ka viņam seko policija. Motociklistu vēlāk apturēja cita policijas ekipāža. Uz motociklista vārda tika sastādīts arī otrs protokols par bēgšanu no policijas.

Kaut videoierakstam tika izdzēsta skaņa, pirms iesniegšanas tiesā, ziņojumu fabricēšanu tāpat izdevās pierādīt ar šo pašu videoierakstu. Par bēgšanu var sodīt tad, ja personai ir dots rīkojums apturēt motociklu vismaz 2 reizes (šajā gadījumā pa skaļruni). Savos ziņojumos un tiesas sēdē policisti liecināja, ka devuši norādījumu apturēt motociklu pa skaļruni 6-7 reizes ar tekstu: «Dzeltenas krāsas motocikl ar tādu un tādu reģistrācijas (nosauca to) numuru, apstājaties ceļa labajā malā.» Kad ieslēdz skaļruni, tad izslēdzas sirēnas un no ekrāna pazūd uzraksti SRN. Tātad no policistu rakstītā un teiktā izriet, ka uzrakstam SRN bija jāpazūd 6-7 reizes uz vairākām sekundēm, lai norunātu garo tekstu (turklāt atrodoties tuvu motociklam). No videoieraksta ir skaidri redzams, ka uzraksts pazūd tikai 2 reizes uz nepilnu sekundi - laiku, kas ir par īsu, lai varētu pateikt tik garu apturēšanas tekstu. Acīmredzot policists nospieda pāris reizes pogu, gribot kaut ko teikt, bet atmeta domu, jo motocikla sporta izpūtējs bija pārāk skaļš un tāpat neko nevarētu caur vējā svilpojošu ķiveri dzirdēt. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 13.septembra lēmums lietā Nr.P-129136207/9 tika izbeigta lietvedība par bēgšanu no policijas (policija lēmumu nepārsūdzēja). Ar RP GPP KPP 2007.gada 03.novembra lēmumu Nr.2509 tika izbeigta arī lieta par ātruma pārsniegšanu.

Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 13.septembra lēmums lietā Nr.P-129136207/9

Iekšējās drošības birojs noraidīja sūdzību par ziņojumu fabricēšanu un nepatiesu liecību sniegšanu, nemaz neapskatoties videoierakstu un neiepazīstoties ar tiesas spriedumu.

RP GPP KPP 2007.gada 03.novembra lēmumu Nr.2509

Minētā motociklista lieta un tajā esošais videoieraksts krasi mainīja policijas taktiku. Kopš šīs lietas ir bijušas neskaitāmas lietas par motociklu it kā bēgšanu no policijas, bet videoieraksts nav vairs redzēts nevienā lietā daudzus gadus, jo ar skaņas dzēšana un ierakstu graizīšanu bija par maz. Videoieraksti ar dažādām atrunām tiek iznīcināti, un šī nelikumīgā prakse tiek piesegta. Ierakstu vietu pilnībā ir ieņēmuši dienesta ziņojumi, lai tiesām būtu tagad tikai viens patiesais viedoklis - policijas viedoklis.

Latvija Jaunais vilnis Sigulda Jūrmala
113 Komentāri